Ābols: Universitāšu slimnīcās darba samaksa ir gandrīz vienīgais instruments mediķu noturēšanai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols Foto: Zane Bitere/LETA

Universitāšu slimnīcās Rīgā darba samaksa ir gandrīz vienīgais instruments mediķu noturēšanai, intervijā apgalvoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Ābols uzsvēra, ka pērn algu pieaugums bija ļoti vajadzīgs, tāpēc algu palielināšanai tika novirzīti nopietni līdzekļi, un neesot bijis arī citu variantu, jo universitāšu slimnīcās darba samaksa ir gandrīz vienīgais instruments, kā noturēt mediķus.

Ābols sacīja, ka reģionu slimnīcās papildu motivācija bieži ir pašvaldības atbalsts ar dzīvesvietu, transportu un bērnu izglītības iespējām, proti, reģionos esot virkne elementu, kurus piedāvāt papildus darba algai, bet Bērnu slimnīca faktiski varot piedāvāt tikai darba algu.

Slimnīcas vadītājs informēja, ka pērn kopējais ārstu atalgojums pieauga par vairāk nekā 30%, māsām - par 27%, atbalsta personālam - par 20%. Ābols norādīja, ka publiski izskanējis, ka mediķu atalgojums šogad vidēji pieaugs par 20%, tomēr Bērnu slimnīcā vidēji pieaugums bijis 9%, un tas saistīts ar to, ka slimnīca sāka no citas bāzes, tāpēc šogad algu pieaugums procentuāli ir mazāks.

Vienlaikus Ābols uzskata, ka arī par šiem 20% sabiedrībā valda apzinātāka vai mazāk apzināta alošanās, jo Veselības ministrija vienmēr ir teikusi, ka 20% pieaugums ir no minimālās likmes. Turklāt slimnīcas vadītājs piebilda, ka šajos 20% iekļauts viss, tostarp virsstundas. Pēc Ābola paustā, Bērnu slimnīcas vidējam 9% pieaugumam vēl nāks klāt virsstundu apmaksa, bet gala atalgojums būs atkarīgs no katra darbinieka individuāli un tā, cik daudz tiks strādātas virsstundas.

Saistībā ar to, ka šogad virsstundas jāapmaksā dubultā, tagad slimnīca daudz uzmanīgāk skatās, kādā veidā darbs tiek organizēts. "Kad par katru nostrādāto virsstundu jāmaksā dubultā, ļoti tiek vērtēts, cik šīs papildu stundas ir vajadzīgas. Iespējams, labāk piesaistīt papildu cilvēkus, kuri šos pienākumus var veikt normālā darba laika ietvaros. Pilnībā gan tas nav atrisināts, un joprojām ir neaizpildītas vakances gan ārstniecības, gan aprūpes pusē, kā rezultātā virsstundas, protams, saglabāsies," atzina slimnīcas vadītājs.

Slimnīcas vadītājs norādīja, ka arī iepriekšējos gados bijis liels fokuss uz mediķu algām, bet slimnīcā strādā arī ļoti daudz cilvēku, kuri nav mediķi. Ābols sacīja, ka arī šajā segmentā slimnīca konkurē ar ārējo vidi, turklāt redzama kadru mainību arī personāla daļā. "Apkalpojošais personāls, kurš visbiežāk pacientam saka pirmo un pēdējo vārdu slimnīcā, ir svarīgs, jo no tā arī būs atkarīgs tas, kā pacients slimnīcā būs juties. Mēs vēlamies motivētus un lojālus cilvēkus, tāpēc šogad iespēju robežās celsim atalgojumu arī pārējās personāla kategorijās," stāsta Ābols.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu