Rīkojot Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav vadījusies pēc atbilstošajām likuma normām, tā secinājis Saeimas Juridiskais birojs, vienlaikus uzsverot, ka padomes locekļu atstādināšanai ir jābūt ļoti nopietniem un juridiski pamatotiem iemesliem.
Par minēto šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka koalīcijas frakciju vadītāji aicināja Saeimas Juridisko biroju sniegt viedokli par to, kāds ir likuma regulējums, uz kura pamata parlaments varētu lemt par NEPLP vai tās atsevišķu locekļu atcelšanu no amata. Atzinums lūgts, ņemot vērā situāciju, kas radusies saistībā ar NEPLP rīkoto konkursu uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem.
Juridiskais birojs secinājis, ka padomei, rīkojot konkursu uz LTV valdi, vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas, bet arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas. Pati padome uzsvēra, ka uz to attiecas tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.
Atbildot uz jautājumu, kādos gadījumos Saeima var lemt par padomes vai atsevišķu tās locekļu atstādināšanu, Juridiskais birojs uzsver mediju regulatora neatkarību, kas turklāt vēl nesen esot īpaši nostiprināta vienā no Eiropas Savienības direktīvām. Vienlaikus Juridiskais birojs vērš uzmanību uz to, ka viena no prasībām padomes loceklim ir laba reputācija. "Šī prasība jau iepriekš ir tikusi izmantota padomes locekļa atbrīvošanai no amata," norādīts atzinumā.
Juristi gan akcentē, ka reputācijas zaudējums ir ļoti plaši interpretējams jēdziens un kā pamats padomes atlaišanai izmantojams ļoti uzmanīgi.
Gadījumos, kad varētu pastāvēt aizdomas par likuma pārkāpumu padomes vai atsevišķu tās locekļu darbībā, šāds izvērtējums visupirms būtu jāveic kompetentām neatkarīgām iestādēm, skaidro juristi.
"Attīstībai/Par!", kas rosināja padomes rīcības vērtēšanu, uzskata, ka biroja atzinums pierāda, ka konkurss uz LTV valdi bija rīkojams citādi, un tālāk darbs būšot par medijiem atbildīgajai Saeimas komisijai.
"Šai komisijai ir visas iespējas aicināt NEPLP locekļus, iztaujāt, noskaidrot neatkarīgu kompetento iestāžu viedokli un saņemt atzinumus par to, vai ir vai nav pārkāpti konkrēti likumi, un tad jau tālāk spriest, vai tas prasītu kādu konkrētu rīcību no Saeimas puses," raidījumam uzsver "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts.
Pavļuts arī norāda, ka būtiski būs prokuratūras sāktās pārbaudes rezultāti. Tā ierosināta pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas iesnieguma, kurā norādīts uz iespējamu LTV valdes konkursa rezultātu neatbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Tikmēr padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere ir gatava skaidrot savu rīcību. Viņasprāt, padomes locekļi likumu nav pārkāpuši, tāpēc "savu taisnību mēģinās pierādīt līdz galam".
Vai rīkot jaunu konkursu, padome lems nākamās nedēļas beigās.
Kā ziņots, gan LTV valdes priekšsēdētāja amatam izraudzītais Giels, gan LTV valdes locekles amatam izvēlētā Eva Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no šo amatu ieņemšanas.
Vienlaikus vēstīts, ka pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) iesnieguma prokuratūra sākusi pārbaudi LTV valdes priekšsēdētāja amata konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Prokuratūrā, LŽA iesniegumā apšaubīts, ka NEPLP konkursā uz vakanto LTV valdes priekšsēdētāja amatu, kas noslēdzās 28.martā, izraudzītais kandidāts atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma attiecīgās normas prasībām. Minētais likuma regulējums nosaka, ka par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir laba reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.
LTV valdes priekšsēdētāja amatam konkursā izraudzītais Giels iepriekš strādājis par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā "Olainfarm".
