Valsts kontroliere un tiesībsargs šokēti par bērnu ārpusģimenes aprūpi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa Foto: Edijs Pālens/LETA

Bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēma ir aprakstīta tikai "uz papīra", taču realitātē tā darbojas ļoti neefektīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Arī tiesībsargs Juris Jansons LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ka situācija šajā jomā nav uzlabojusies un, iespējams, ir pat pasliktinājusies.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzina, ka, veicot lietderības revīziju "Ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāte", Valsts kontroles darbinieki dažubrīd sastapās ar pilnīgi nesaprotamiem faktiem. "Man tik tiešām bija liels šoks, ka, piemēram, apmeklējot bērnunamu "Mākoņkalni", mūsu revidenti, kuri ir juristi, ekonomisti, ieraudzīja tādus faktus, kas viņiem bija pilnīgi neizprotami," norādīja Krūmiņa.

"Darba dienā, kas ir arī mācību diena, daļa bērnu ir bērnunamā un nemācās, par daļu no bērniem vispār nav informācijas, kur viņi īsti atrodas, bet brīvā laika pavadīšanai paredzētās telpas ir aizslēgtas," revidentu konstatēto situāciju bērnunamā "Mākoņkalni" kā piemēru aprakstīja valsts kontroliere.

Tikai pēc tam revīzijas veicēji uzzinājuši, ka par konkrēto bērnu aprūpes centru jau iepriekš saņemtas vairākas sūdzības, taču divu gadu laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nevienu no problēmām īsti nav atrisinājusi, kaut arī bijusi vairākās pārbaudēs šajā iestādē.

"Tikai pēc tam, kad Valsts kontrole par revīzijā konstatēto informēja VBTAI un Labklājības ministriju, tika veikta kompleksā pārbaude.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka valsts neuzrauga pašvaldību institūcijas, kuras ir atbildīgas par bērnu sociālo un ārpusģimenes aprūpi. Šāds secinājums viņam radies pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles veikto lietderības revīziju "Ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāte".

Pēc tiesībsarga teiktā, jau pirms vairākiem gadiem pašvaldībām, bāriņtiesām un arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai tika sniegtas rekomendācijas un ieteikumi, kā efektīvāk strādāt, lai tiktu ievērotas pašu bērnu tiesības, taču nekas no tā dzīvē nav īstenots.

"Vispārinot teikšu tā, ka [bāriņtiesa kā institūcija] nav attaisnojusi uz sevi liktās cerības un likumā ierakstītās funkcijas, un, manuprāt, konceptuālā ietvarā ir jāpārskata [bāriņtiesas] institucionālā vieta, atbildība un pilnvaras," atbildot uz jautājumu par iespēju bāriņtiesas no pašvaldībām pārņemt valsts pārraudzībā, sacīja tiesībsargs.

Viņš gan atzīmēja arī vienu tendenci, kas pēdējos gados esot uzlabojusies, proti, mazi bērni vairs gandrīz nemaz netiek ievietoti bērnunamos. "Bet attiecībā uz vecākiem bērniem šī tendence vēl saglabājas. Samazinās [ārpus ģimenes augošo bērnu] skaits, bet saglabājas tās nepareizības, ka viņi ir tālu no mājām un savas ierastās sociālās vides," norādīja Jansons.

Kā ziņots, Valsts kontrole veikusi lietderības revīziju "Ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāte", kuras secinājumi neesot glaimojoši ārpusģimenes aprūpes sistēmai un radot pamatotas šaubas par to, vai bērni Latvijā līdz šim bijusi patiesa prioritāte.

"Atbildīgās institūcijas lēmumus bērnu interesēs nereti pieņem tikai tad, kad jau ir reāli apdraudēta bērnu veselība vai pat dzīvība. Šāda attieksme ir jāmaina nekavējoties. Tādēļ kopīgi ar Tiesībsarga biroju vēlamies uzrunāt daudz plašāku sabiedrību, bez kuras iesaistes situācijas izmaiņas nav iedomājamas," iepriekš pauda Valsts kontrolē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu