Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kristiešu atzīmētajā Zaļajā ceturtdienā, 18. aprīlī, plkst. 20.00 aicina uz Anglikāņu baznīcu, lai vakaru pavadītu dziedātājas Ievas Paršas un LNSO pūšaminstrumentālistu sabiedrībā.
LNSO aicina uz klusās nedēļas koncertiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiks izpildīti Ludviga van Bēthovena, Riharda Štrausa un Jēkaba Nīmaņa skaņdarbi, un pie diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma.
Koncertā uzstāsies prasmīgi un aizrautīgi LNSO solisti – viņu skaitā pirmā oboja Egils Upatnieks, pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, pirmais fagots Jānis Semjonovs, pirmais mežrags Artūrs Šults, pirmā trompete Jānis Porietis. Jaunākais dalībnieks ir itāļu flautists Tommāzo Pratola – viens no pretendentiem uz pirmās flautas vietu LNSO.
Ieva Parša ir dziedātāja, kuras uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču Ieva labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, visās šajās mūzikas jomās lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei.
Guntis Kuzma ir LNSO diriģents kopš 2014./2015. gada sezonas.
Zaļās ceturtdienas koncerta ievadā LNSO pūtēju ansamblis Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Rondīno Mibemolmažorā WoO25. 1790. gadā Bēthovens bija Bonnā rezidējošā Ķelnes kūrfirsta dienestā, un viens no viņa pienākumiem bija komponēt tā saucamo harmonijmūziku, kas bija ļoti populāra vispirms Vīnes ķeizara galmā, pēc tam arī citu augstmaņu galmos – to spēlēja gan maltītes laikā, gan kā izklaides mūziku arī citos patīkamos brīžos.
Būs arī pirmatskaņojums – populārā teātra mūzikas autora, “Spēlmaņu nakts” balvas vairākkārtēja laureāta Jēkaba Nīmaņa jaundarbs “Astotie”, kas veltīts dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa 75 gadu jubilejai, kuru latviešu valodas ģēnijs svinēs 17. maijā. Par jaundarbu “Astotie” Jēkabs Nīmanis saka: “Uldis Bērziņš ir īpaši interesants ne tikai ar savu talantīgi oriģinālo, ļoti smalki izkopto intelektu kā dzejnieks, tulkotājs un publicists, bet arī ar to, ka viņš rada dzeju jau sešas dekādes. Šī fakta intriģēts, veidoju ciklu, kurā katrs izvēlētais dzejolis integrēts dziesmas žanrā un pārstāv savu desmitgadi. Kā formālo paņēmienu atlasei izvēlējos dzejoļus, kas rakstīti tajos gados, kas beidzas ar skaitli astoņi. Liekas, ka ciklam šis nosaukums piestāv, tur ir gan intriga, gan loģika, gan viss, ko vien varat piefantazēt šai nozīmei klāt, jā, tieši tas to arī nozīmēs. Ja augstākie spēki būs labvēlīgi, nākotnē taps arī 1998., 2008. un 2018. gadā rakstīto dzejoļu tvērumi dziesmas žanrā.”
Koncertā atskaņotais dzejolis “Balss” (1968) ir no krājuma “Piemineklis kazai” (1970). Dzejolis “Putniņš” (1978) ir no krājuma “Nenotikušie atentāti” (1990). Dzejolis “Atrod” (1988) ir no Ulža Bērziņa un Jura Kronberga krājuma “Laiks” (1994).
Koncerta noslēgumā Riharda Štrausa Otrā sonatīne jeb Simfonija pūšaminstrumentiem “Priekpilnā darbnīca”.
Biļetes uz koncertu “Zaļā ceturtdiena. Bēthovens, Štrauss un LNSO Anglikāņu baznīcā” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā – bilesuparadize.lv. Vairāk informācijas par koncertu šeit.