Igauņi no Kaljulaidas tikšanās ar Putinu gaida ekonomisko attiecību uzlabošanos

FOTO: AFP/SCANPIX

Divas trešdaļas igauņu cer, ka Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas gaidāmā tikšanās ar Krievijas valsts galvu Vladimiru Putinu uzlabos abu valstu ekonomiskās attiecības, liecina laikraksta "Postimees" pasūtīta aptauja.

Pētījumu kompānija "Kantar Emor" aptaujāja 1312 cilvēkus.

Kaljulaidas un Putina tikšanās kontekstā ekonomiskais aspekts ir vissvarīgākais visām vecuma grupām, izņemot jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem. "Viņiem vissvarīgākais jautājums ir militārā saspīlējuma mazināšanās," skaidro "Kantar Emor" eksperts Aivars Voga.

Viņš arī norādīja uz tendenci, ka citu tautību pārstāvji vairāk nekā igauņi vēlas ekonomisko attiecību uzlabošanos starp Igauniju un Krieviju.

53% aptaujāto uzskata, ka Kaljulaidai un Putinam vajadzētu apspriest robežlīgumu starp abām valstīm.

Lielākās viedokļu atšķirības igauniski un citās valodās runājošo viedokļos iezīmējās tādos jautājumos kā Krievijas agresija Ukrainā, Krievijas iejaukšanās Rietumvalstu demokrātijā un nepilsoņu tiesības.

28% igauņu un 11% citu tautību pārstāvju uzskata, ka tikšanās laikā vajadzētu apspriest Krievijas darbības Ukrainā. Jautājumā par Krievijas iejaukšanos Rietumu demokrātijās šis sadalījums bija 24% un 4%.

Savukārt nepilsoņu jautājumu par svarīgu uzskata 40% citu tautību pārstāvji un 6% igauņu.

Marta nogalē Igaunijas prezidentes kanceleja paziņoja, ka Kaljulaida gatavojas 18.aprīlī apmeklēt Maskavu darba vizītē, lai atklātu renovēto Igaunijas vēstniecības ēku, bet vēlāk tika pavēstīts, ka šā brauciena laikā viņa vēlas arī tikties ar Putinu. Kremlis piekrita rīkot Putina tikšanos ar Kaljulaidu.

Kā ziņots, prezidentes ieceri kritiski vērtējuši vairāki Igaunijas politiķi. Kā laikrakstam "Ohtuleht" izteicās bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kas 2017.gadā kandidēja uz prezidenta amatu, bet martā ievēlēta jaunā sasaukuma parlamentā, "renovētas vēstniecības ēkas atklāšana nav pietiekams iemesls, lai apmeklētu valsti bez ielūguma, un "nav [prezidenta] cienīgi apmeklēt valsti, ar kuru mums nav labu kaimiņattiecību un regulāras sadarbības ārpolitikā".

Arī Rīgikogu iepriekšējā sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons laikrakstam pauda neizpratni par Kaljulaidas lēmumu un norādījis, ka prezidentei pašai būtu tas jāizskaidro sabiedrībai.

Savukārt Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis izteicies, ka acīmredzot skaidrojama ar vēlmi aizstāvēt savas intereses.

Uz augšu