Kas ir tehnoloģiski vienkāršs, ilgtspējīgs un, iespējams, efektīvākais veids globālās sasilšanas apkarošanā? Zinātnieki uzskata, ka atbilde ir vienkārša: nepieciešams vien iestādīt daudz jaunu koku – vismaz vienu triljonu koku, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Toms Krauters ir ekologs un klimata pārmaiņu speciālists Šveices tehnoloģiju institūtā “ETH Zurich”. Pirms četriem gadiem viņš secināja, ka uz planētas Zeme ir aptuveni trīs triljoni koku, kas ir ievērojami vairāk par ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) iepriekšējām aplēsēm, ka pasaulē varētu būt aptuveni 400 miljardi koku.
Tagad pētnieku grupa Krautera vadībā aprēķinājusi, ka uz planētas esot vieta vismaz 1,2 triljoniem jaunu koku – to iestādīšana būtu ļoti nozīmīga Zemes atmosfērā esošā oglekļa dioksīda (CO2) absorbēšanā. Cilvēka radītas CO2 emisijas ir galvenais globālās sasilšanas veicinātājs.
Eksperts gan pagaidām neatklāj, tieši cik lielu apjomu CO2 varētu absorbēt jaunie koki, jo viņa pētījums šobrīd tiek pārbaudīts pirms tā plānotas publikācijas žurnālā “Science”.
Krauters gan norāda uz bezpeļņas organizācijas “Project Drawdown” datiem – šī organizācija sarindo klimata pārmaiņu novēršanas risinājumus, balstoties uz to, cik daudz CO2 attiecīgais risinājums varētu “izņemt” no atmosfēras.
Šobrīd veiksmīgākais risinājums pēc “Project Drawdown” datiem ir fluorogļūdeņražu (HFC) emisiju pārvaldības uzlabošana – tā CO2 saturu atmosfērā varētu samazināt par 90 miljardiem tonnu.
HFC jeb fluorētās siltumnīcefekta gāzes galvenokārt tiek izmantotas dzesēšanā un saldēšanā.
Krauters uzsver, ka 1,2 triljoni jaunu koku iestādīšana ļautu CO2 saturu atmosfērā samazināt par krietni vairāk par HFC risinājuma piedāvātajiem 90 miljardiem tonnu.
Globālās CO2 emisijas šobrīd veido aptuveni 37 miljardus tonnu gadā.
Vai tas ir paveicams?
Pat ja vieta triljonam jaunu koku atrastos, vai šāds apjomīgs uzdevums ir paveicams praktiski?
Organizācija “Plant for the Planet” (PFTP), kas īsteno kampaņu “Triljons koku”, uzskata, ka jā.
Kampaņu kā “Miljards koku” jau 2006.gadā aizsāka ANO, bet vēlāk tā nonāca PFTP pārraudzībā, kas arī būtiski palielinājusi savas ambīcijas.
Organizācijas aktīvisti, sadarbībā ar dažādām valstīm, līdz šim visā pasaulē iestādījuši gandrīz 15 miljardus jaunu koku.
Krauters un viņa kolēģi ir organizācijas “Plant for the Planet” zinātniskie padomnieki, kas sniedz organizācijai informāciju par vietām, kur vislabāk stādīt jaunus kokus un atjaunot mežus.
Pareizā vieta
Lai veiksmīgi cīnītos ar klimata pārmaiņām, ir svarīgi ne tikai stādīt jaunus kokus, bet tos stādīt arī pareizajās vietās.
Piemēram, ja papildu koki tiktu iestādīti atsevišķās teritorijās Ziemeļeiropā, tas samazinātu sniega atstarotā siltuma un gaismas daudzumu, tādējādi tieši veicinot globālo sasilšanu, nevis to samazinot.
Teksasas Universitātes ekosistēmu zinātnieks Džozefs Veldmans pauž viedokli, ka koku stādīšanas kampaņās, kas tiek veiktas, neņemot vērā apkārtējo ekosistēmu, galu galā var izrādīties slikta investīcija nākotnē.
Tam piekrīt arī Krauters.
Popularitātes pieaugums
Koku stādīšana gan nav ātrs klimata problēmu risinājums. Lai koks sasniegtu savu maksimālo potenciālu CO2 absorbēšanā, var paiet 30 līdz 40 gadi.
Krauters norāda, ka tūlītēju efektu šajā ziņā varētu radīt pārmērīgās mežu izciršanas apturēšana. Mežu platību izciršanas rezultātā pasaule katru gadu zaudē aptuveni 15 miljardus koku.
Neskatoties uz izaicinājumiem, centieni jaunu koku stādīšanai pasaulē kļūst arvien populārāki un izplatītāki.
Piemēram, Austrālijas valdība ir apņēmusies līdz 2030.gadam iestādīt miljardu jaunu koku.
Āfrikā sākta kampaņa, kuras mērķis ir apturēt Sahāras tuksneša izplešanos, atjaunojot degradētas dabas teritorijas simts miljonu hektāru platībā.
Savukārt Ķīnas valdība, īstenojot programmu “Lielais zaļais mūris” kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ir iestādījusi vairāk nekā 50 miljardus jaunu koku.
“Klimata pārmaiņas ir plašs un sarežģīts jautājums, un nevienam nav vienkāršu atbilžu uz to, kā to vislabāk risināt,” uzsver Krauters.
