Šā gada vasarā, no 12. līdz 13. jūlijam Saukas dabas parka teritorijā norisināsies pozitīvu ideju iedvesmots festivāls „Ogle”. Uz festivāla skatuves kāps vairāki Latvijā zināmi mākslinieki – ansis, „Bloody Heels”, „Double Faced Eels”, „Latgalīšu reps”, "Franco Franco" un citi. Gaidot pavasari, sauli un siltumu, piedāvājam sarunu ar grupas „Franco Franco” dalībniecēm Elizabeti Vētru un Kristīni Spuri, kuras atklāja albuma tapšanas procesu un pastāstīja, kādēļ svarīgi sev atgādināt, ka “tu labi izskaties”. 

Jums tuvojas deviņu gadu dzimšanas diena. Vai varat, lūdzu, pastāstīt, kā tapa nosaukums „Franco Franco” un kāda ir tā nozīme? 

Elizabete: Kad pirms deviņiem gadiem dibinājām grupu, nosaukumu pat mēģinājām ģenerēt mājaslapā. Mums patika kombinācijas ar burtiem T, R.

Kristīne: Arī F, K. 

E: Jā, un vienā no tām reizēm, kad spēlējāmies ar nosaukumu ģeneratoru, garām gāja mana māsa. Viņa ironiski ieteica - nu, ko mēs ņemamies, varbūt nosaukt grupu vienkārši kā Franko, māsas jaunpiedzimušā dēla vārdā? Ideju aiznesu tālāk Kristīnei, Mārtiņam un Reinim - visiem patika. Tā arī šo nosaukumu pieņēmām.

Jūs šobrīd gatavojat savu pirmo pilnmetrāžas albumu, kas būs tā galvenā vadlīnija? 

K: Tas ir tāds interesants koncepts, ka vienmēr albumam ir jābūt vēstījumam. Šobrīd galvenais mērķis, ko vēlamies panākt, ir uztaisīt foršu saturu un labu mūziku. 

E: Mums ir tāds kā muzikālais plaukts, kas pilns jau gatavām dziesmām un arī skicēm. Tas būs ļoti interesanti mums pašiem, kas tad gala formātā nonāks albumā. 

K: Tas, uz ko koncentrējamies paši, ir mūzikas tapšanas process, ko izbaudām. Mums patīk radīt mūziku, un albums ir tāds gala produkts, kur klausītājs varēs noklausīties apkopojumu visam, ko radījām.

E: Ja jādefinē vadlīnija, tad tā būtu - mēs paši. Simtprocentīgi.

K: „Franco Franco” esence.

Franco Franco

FOTO: Linda Klētniece

Marta sākumā „Franco Franco” publicēja dažādus grupas jaunumus. Viens no tiem bija par grupas dalībnieka Reiņa Kārkliņa jauno ierakstu studiju „Aleja” – cik ilgs laiks pagāja līdz Reiņa ideja tika realizēta? 

E: Pirmie aizmetņi Reiņa studijai meklējami jau diezgan sen. Jau no „Franco Franco” darbības pirmsākumiem Reinim bija vēlme pēc kaut kā sava, pašam savas vietas, kas radīta īpaši mūzikai. Mums bija sava mēģinājumu zāle, bet viņš gribēja to pacelt profesionālā līmenī. 

K: Mūsu pirmā mēģinājuma telpa bija Reiņa mājās, pagrabā. „Aleja” ir desmit, divdesmit reizes attīstītāks variants, turklāt vairs ne tikai „Franco Franco” mēģinājumu telpa, bet vieta ikvienam mūziķim, kurš vēlas radīt kaut ko jaunu. 

2017. gada nogalē jūs publicējāt dziesmu „Vadugunis”, kas ir tapusi sadarbībā ar Ipstenu Kūnu. Tajā ir vārdi „Nesu sevī gaismu, kuru citiem dot – kam tā vāji spīd, kam tumsa to zog”. Kā jums šķiet, vai būt šai vadugunij ir viegli? 

K: (Pauze.) Dažreiz, jā. Var būt gan viegli, gan grūti to izdarīt, ja tev pašam ir sarežģītāks posms dzīvē. Tad ir grūti vēl kādu citu iedvesmot. 

E: Dažreiz tas notiek, pašam neapzinoties. Piemēram, tev atnāk kāds pēc sarunas pateikt – jā, šis bija vajadzīgs. Īstie vārdi īstajā laikā. To nekad nevar zināt. Ir teiciens, ka tu izstaro gaismu, pat sev to neapzinoties. Nevajag vienmēr gaidīt, kad kāds tev pateiks paldies. Tu nezini, kad garāmgājējs ir pateicīgs par tavu smaidu vien.

Video: Franco Franco un Ipstens Kūns „Vadugunis”.

Šajā vasarā jūs uzstāsieties festivālā „Ogle”. Vai grupā ir kādi īpašie paņēmieni, kā viens otru uzmundrināt grūtā brīdī? 

K: Vislabākais, kā mēs viens otru uzmundrinām, ir vienkārši esot kopā. Nedēļas griezumā ir savi darbi, citas lietas nesaistītas ar grupu. Nedēļas beigās, satiekot grupas biedrus, tu kārtīgi izsmejies, izrunājies, kas notiek dzīvē, un tas ir tāds labs atbalsts. Mums ir ļoti stipras draudzības saites, un tas palīdz cilvēcīgi.

Video: Franco Franco „Up”.

Katram cilvēkam ir vietas, priekšmeti, sajūtas, kas ir svarīgas, lai dzīvē nezaudētu prieku. Kas jūs ikdienā iepriecina? 

K: Man tās ir grāmatas. Es varu tajās dzīvot. Patiesībā man liekas, jo vairāk gadu paliek, jo vairāk gribas būt dabā. It sevišķi tad, ja dzīvo lielpilsētā. Gribas izbraukt vienkārši ārā, mežā. Un klausīties tikai to.

E: Jā, daba ir ļoti, ļoti liels mierinājums. Man ir paveicies, ka pie mājas ir dārziņš. Tad es izeju ārā, jo steiga nogurdina un tajā tu nedzirdi ne sevi, ne savu sirdsbalsi. Un dabā tu gūsti mierinājumu.

Šķiet, ka pēdējā laikā nereti tiek runāts par to, kādā formātā vislabāk būtu nodot mūziku klausītājiem. Vai, jūsuprāt, kompaktdiski joprojām ir aktuāla un mūsdienīga prece?

K: Kā suvenīrs, jā. (Abas smejas.) Pārdošanas skaita ziņā rādītājs noteikti ir krities, bet vai kompaktdiskus vispār vajadzētu atmest... Es nezinu. Ja es braucu mašīnā, tāpat ielikšu disku, lai gan tur var arī iespraust USB.

E: Manuprāt, mūziķi pieiet radoši disku būšanai. Ievieto promo kodus, digitālās bezmaksas lejupielādes. Mūsdienās oriģināli var visu kaut ko izdomāt. 

Video: Franco Franco „You Look So Good”.

Jūsu dziesmā „You Look So Good” es sadzirdu brīvību un uzdrīkstēšanos. Vai pareizi esmu to uztvērusi? 

E: Vispār jau par katru dziesmu var teikt, ka viens ir tas, ko mēs paši vēlamies pateikt, un otrs ir tas, ko tu kā klausītājs dzirdi. Tas ir tas unikālais dziesmu rakstīšanā. 

K: Bet līdzīgi, kā tu saki, jau arī ir. Tāds bija vēstījums, arī par sevis pieņemšanu. Šobrīd un jau ilgstoši cilvēkiem ir bijusi cīņa ar standartiem. Ne vienmēr tu tiem atbilsti, sāc sevi kritizēt, jūties slikti, iekrīti depresijā. Tā ir tāda baigā cīņa. Citreiz ir grūti pateikt sev - jā, you look so good. Bet tev to noteikti vajag sev ik pa laikam atgādināt. 

Biļetes uz festivālu iepriekšpārdošanā "Ticketshop".  

Foto: Grupas "Franco Franco" koncerts fon Stricka villas dārzā.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde. 

FOTO: #SIF_MAF2019