Gerhards: Latvijai obligātus vides aizsardzības pasākumus var uzlikt, vienlaicīgi nodrošinot vienlīdzīgus tiešmaksājumus (3)

Zemkopības ministrijā (ZM) atgādināja, ka pirmdien, 15.aprīlī, un otrdien, 16.aprīlī, Gerhards piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā. Sanāksmē tika diskutēts par jauniem nosacījumiem ES Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2021.gada saistībā ar vides aizsardzību jeb zaļo arhitektūru.

Gerhards uzsvēra, ka obligātus vides aizsardzības pasākumus ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem var uzlikt par pienākumu, ievērojot nosacījumu, ja Latvijai tiek nodrošināti vienlīdzīgi tiešie maksājumi. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) šā brīža piedāvājums nav atbilstošs Latvijas lauksaimniecības nozares vajadzībām, jo tas nodrošina tikai divas trešdaļas no vidējiem Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumiem ES.

Ministrs arī norādīja, ka mitrzemju, kūdras bagāto augšņu aizsardzība būtu jānosaka nevis kā obligāta prasība, bet gan kā prasība, kas pielāgota konkrētajiem reģionālajiem apstākļiem. Turklāt ar iespēju lauksaimniekiem par šīs prasības izpildi piešķirt finansiālu atbalstu no ES.

ZM arī informēja, ka Latvijai nav pieņemams EK piedāvātais aizliegums atstāt kailu zemi vissensitīvākajos periodos. Proti, vēl joprojām, arī tehniskā līmenī turpinoties sarunām, EK nav pietiekami skaidri izklāstījusi šīs prasības mērķi un tā īstenošanas nosacījumus. Savukārt augu mēslošanas plānošana ir lauksaimniekiem zināms instruments, kā sabalansēt augu vajadzības un optimizēt izmantojamos mēslošanas līdzekļus. Līdz ar to Latvijas ieskatā optimāli būtu šo instrumentu jāievieš nevis kā obligātu un kontrolējamu prasību, bet gan kā darba procesu vadlīniju, tostarp ar lauksaimnieku informēšanas un izglītošanas atbalstu.

ZM arī informēja, ka 16.aprīlī Gerhards kopā ar citu Baltijas valstu zemkopības ministriem aizvadīja tikšanos ar ES budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru Strasbūrā, lai diskutētu par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Baltijas valstu lauksaimniekiem. Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimniecības nozares ministri uzsvēra, ka ir gatavi vienoties kopīgā darbā, lai nākamajā plānošanas periodā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai tiktu nodrošināti līdzvērtīgi atbalsta maksājumi ES līmenī.

"Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas lauksaimnieki ar ievērojami zemāku Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu cīnās par savu konkurētspēju, kamēr ES ir dalībvalstis, kas saņem ievērojami dāsnāku finansējumu. Kopējās lauksaimniecības politikas budžetam nākamajā periodā ir vitāli nepieciešams līdzsvars, tādēļ jau šobrīd ir aktīvi jāstrādā pie Baltijas valstu vienotas nostājas, pie vienotiem mērķiem, lai mēs tiktu sadzirdēti un lai turpmāk tiešmaksājumu noteikšanā ES ņemtu vērā mūsu argumentus," uzsvēra ministrs.

Etingers tikšanās laikā, pēc ZM vēstītā, norādīja, ka kopumā tikšanās bija ļoti konstruktīva, pozitīva un atvērta. Komisārs arī pauda gatavību meklēt risinājumus, tajā pašā laikā uzsverot, ka viss ir atkarīgs no Baltijas valstu aktivitātes un vēlmes vienoties par prioritātēm.