Re:Baltica tiesā uzvar Rīgas domi

FOTO: LETA, TVNET

Žurnālistiem ir tiesības saņemt informāciju par pašvaldības līdzekļu izlietojumu Rīgas pašvaldības nodibinājumā "Riga.lv", tostarp par izmaksātajām atlīdzībām un tēriņiem reklāmai, izriet no Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta sprieduma, pavēstīja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Lieta bija nonākusi AT, jo Rīgas dome bija pārsūdzējusi Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta nodibinājuma "Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs "Re:Baltica"" prasība.

Zvejniece skaidroja, ka AT Administratīvo lietu departaments šodien izskatīja lietu par "Re:Baltica" tiesībām saņemt no Rīgas domes informāciju par "Riga.lv" ieņēmumiem un izdevumiem 2015., 2016. un 2017.gadā, tostarp to, kurām personām un kāda atlīdzība izmaksāta, vai un cik tērēts reklāmai plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, kā arī informāciju par "Riga.lv" valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar līdzekļu izlietojumu.

Rīgas dome "Re:Baltica" prasīto informāciju bija atteikusi sniegt, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt fizisko personu datus un komercnoslēpumu. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu "Re:Baltica" pieteikums par informācijas izsniegšanu tika daļēji apmierināts. Rīgas dome iesniedza kasācijas sūdzību.

AT spriedumā uzsvēra, ka demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tostarp arī iespēja saņemt informāciju par publisko līdzekļu izlietojumu. Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā valsts un pašvaldība pilda savas funkcijas un kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka šie līdzekļi tiek izlietoti sabiedrības interešu nodrošināšanai un tie netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.

AT konstatēja, ka "Riga.lv" ir pašvaldības nodibinājums, kas izveidots ar mērķi pildīt publisku funkciju - informēt pašvaldības iedzīvotājus par pašvaldības darbību - un pamatā tiek finansēts no Rīgas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tādējādi pašvaldība "Riga.lv" izmanto, lai informētu sabiedrību par savu darbu.

Apzinoties informācijas ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu, AT uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai pašvaldības resursi informācijas izplatīšanai tiek izmantoti sabiedrības interesēs, nevis, piemēram, attiecīgajā pašvaldībā pie varas esošo amatpersonu vai partiju popularizēšanai. Tāpēc sabiedrības interesēs ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas pārliecināties par to, ka "Riga.lv" godprātīgi darbojas visas sabiedrības interesēs.

AT konstatēja, ka "Re:Baltica" informāciju pieprasījusi žurnālistikas vajadzībām, lai informētu sabiedrību par to, kā un kādiem mērķiem "Riga.lv" tiek izmantoti publiskie līdzekļi. Pieprasītā informācija ir tieši saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī to, kā pašvaldība īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus. Līdz ar to AT atzina, ka pieteicējai ir leģitīma interese pieprasīt konkrēto informāciju.

AT piekrita Rīgas domei, ka "Re:Baltica" pieprasītā informācija iekļauj arī fizisko personu datus, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr AT uzsvēra, ka šāds informācijas statuss neizslēdz iespēju, ka arī šāda informācija var tikt izsniegta trešajām personām. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām ierobežotas pieejamības informāciju var izsniegt, ja informācijas saņemšanas nepieciešamības interese prevalē pār to interesi, kuras aizsardzībai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

AT arī uzsvēra, ka žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības saņemt informāciju par tai būtiskiem jautājumiem, kā arī iespēja sekot līdzi tam, kā valsts pilda savas funkcijas un kā rīkojas ar publiskajiem līdzekļiem. Turklāt žurnālisti, saņemot un analizējot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, pilda savu demokrātijas "sargsuņa" funkciju.

Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā "Re:Baltica", lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par to, vai "Riga.lv" līdzekļi tiek izlietoti sabiedrības interesēs, nav pietiekami izsniegt tikai apkopojošu informāciju par "Riga.lv" izmaksāto atlīdzību summām. AT norādīja, ka jautājums par personām izmaksātajiem publiskās pārvaldes budžeta līdzekļiem nereti kontekstu iegūst vien tad, kad ir zināma informācija par to, kuras personas un par kādu tieši darbību veikšanu attiecīgo atlīdzību ir saņēmušas. Tikai zinot konkrēto personu vārdus, ir iespējams tālāk pētīt, piemēram, šo personu saistību ar politiskajām partijām un analizēt, par kāda veida darbiem atlīdzība maksāta.

AT arī ņēma vērā, ka konkrētajā gadījumā nav pamata apšaubīt, ka fizisko personu dati tiek prasīti nevis tukšas ziņkārības apmierināšanai, bet pašvaldības līdzekļu izlietošanas pamatotības un tiesiskuma uzraudzībai, proti, žurnālistu "sargsuņa" funkcijas īstenošanai.

Šādos apstākļos AT atzina, ka ir samērīgi ierobežot fizisko personu datu aizsardzību par labu sabiedrības tiesībām ar žurnālistu starpniecību sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti pašvaldības līdzekļi "Riga.lv" darbībā. AT norādīja, ka šādos gadījumos personas datu izsniegšanu pieļauj arī Vispārīgā datu aizsardzības regula.

AT arī atzina, ka gadījumā, ja "Riga.lv" ir maksājusi par ziņojumu izvietošanu jeb reklamēšanu plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, šādai informācijai ir jābūt "Riga.lv" rīcībā, un "Re:Baltica" atzīstamas tiesības saņemt arī šādu informāciju. Tāpat "Re:Baltica" atzīstamas tiesības saņemt informāciju par to, kā "Riga.lv" valde lemj par pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanu. Līdz ar to pieteicējai izsniedzami arī "Riga.lv" valdes sēžu protokoli, kuros gan var tikt aizklāta tā informācijas daļa, kas nav nepieciešama "Re:Baltica" leģitīmās intereses apmierināšanai.

Līdz ar to AT atzina par nepamatotu Rīgas domes kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.

Uz augšu