"Vingruma" Dāvis: Statistika šausmīga, pašam grūti saprast kā tā var būt!

FOTO: Vingruma klubs

Atceros, ka jau pirms daudziem gadiem sapratu, ka vairs jau tiešām es neaugšu un nekāds basketbolists no manis nesanāks. Tomēr Vingruma klubs šo manu atziņu ir apgāzis. Šonedēļ es pilnīgi jūtu kā ķermenis atkal ir sācis mainīties un augt. Garāks gan es nepalieku, bet tiešām var just, ka muskuļi ir atdzīvojušies un ķermenis paliek nedaudz lielāks un stingrāks. Izmaiņas ir tādas, ka ar aci neko izteikti nevar manīt, varbūt vēdera muskuļi savas aprises ir vairāk iezīmējuši, bet tā sajūta ir lieliska. Šoreiz tiešām atliek sajust beidzot nelielu progresu, kas iedod ļoti lielu grūdienu turpināt iesākto un būt vēl aktīvākam sportā.

Gudrie svari gan stāsta man ko citu. Kopš vingruma maratona sākuma esmu uzaudzējis 300g tauku un zaudējis 1 kg muskuļu masu. Statistika šausmīga, pašam grūti saprast kā tā var būt. Bet laimīgā kārtā man ir tāda daba visu apšaubīt un neticēt acīm redzamajam, tāpēc es domāju, ka arī šoreiz svari kļūdās un tie tauki man nav auguši. Bet, ja nopietni, tad tam noteikti kāds gudrs izskaidrojums ir, jo es jūtos stipri labāk kā pirms diviem mēnešiem, puncis nav audzis, tieši otrādi -paliek mazāks un muskuļotāks un spēks ķermenī ir jūtams ceļot smagākus svarus kā vingruma maratona sākumā.

Kā arī joprojām esmu uzticīgs skriešanas celiņam. Piecpadsmit minūtes, kas sākumā lika kārtīgi iesvīst, tagad liekās tīrais nieks. Laimīgā kārtā arī mans ķermenis tiek līdzi visiem intensīvajiem treniņiem un slodzes palielināšanai, un nekādus protestus ar sāpošām locītavām neizrāda.

FOTO: Vingruma klubs

Jebko darīt ir diez gan grūti, ja nav nosprausti mērķi. Mani mērķi uzsākot Vingruma maratonu nebija konkrēti nodefinēti, es neapņēmos zaudēt tik un tik kilogramus tauku un uzaudzēt muskuļus par tik un tik vairāk, vispār pat iedomājies nebiju nospraust sev kādu kardio mērķi, jeb spēt noskriet, piemēram, 10km. Šonedēļ, skrienot pa celiņu, man radās ģeniāla doma – es noskriešu Rīgas maratonu! Okei, sākumā lai iet pusmaratons. Datums ir diez gan pateicīgs 18. – 19. maijs. Apmēram nedēļu pēc Vingruma maratona beigām un šis būtu man tāds kārtīgs pārbaudījums un foršs noslēgums Vingruma maratonam. Kā arī vēl ir palikušas pāris nedēļas, lai tā kārtīgi sagatavotos un nobriestu tam.

P.S.

Šonedēļ lielu prieku piedzīvoju ieraugot Vingruma klubā iesoļojot vīru kam vienmēr ir ko teikt par Sportu – Anatoliju Kreipānu. Visu dzīvi esmu klausījies viņa izcilo sporta komentēšanu. Tāpēc bija ļoti interesanti ar viņu pārmīt pāris vārdus tādā sportiska atmosfērā.

Uz augšu