Pēc mazkustībā pavadītās ziemas, cilvēki metas dabā kā apdulluši - lec, skrien, krīt, klūp.Siltie saules stari, pirmie tauriņi, plaukstošie koki un urdzošie strauti vilina. Tāpēc pavasarī aptiekās strauji pieaug pieprasījums pēc līdzekļiem brūču kopšanai un dziedēšanai. Kā pareizi rīkoties, ja iegūtu brūce, sasitums vai sastiepums?
“Brīvā laika pavadīšana ārā, svaigā gaisā, apvienojumā ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, riteņbraukšanu, skrituļošanu, sporta spēlēm, ir labākais, ko varam darīt sava organisma un vispārējās veselības labā," iesāk Aptieku tīkla Apotheka valdes locekle un sertificētā farmaceite Nora Krauja.
"Taču ir ļoti svarīgi nebūt pārgalvīgiem un izmantot ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargus. Tāpat, lai neiedzīvotos veselības problēmās, jāatceras, ka pavasarī laika apstākļi ir mānīgi, gaisa temperatūra var šķist siltāka nekā tā ir patiesībā, un neuzmanīga rīcība īsā laikā ļaus vējam sapūst nervus un muskuļus."
Padomi brūču kopšanai
Iestājoties gada siltajai sezonai, ieteicams pārskatīt mājas aptieciņu un pārliecināties, ka tajā atrodas viss nepieciešamais brūču kopšanai.
Turklāt ieteicams pārliecināties, ka šie līdzekļi ir ar aktuālu derīguma termiņu.
Skalošana un dezinfekcija
Pēc brūces iegūšanas to nepieciešams rūpīgi izskalot ar tīru, vislabāk, tekošu ūdeni. Ja vizuāli redzams, ka brūcē iekļuvuši netīrumi, piemēram, smiltis, vēlams lietot ūdeņraža pārskābi (ūdeņraža peroksīda šķīdumu), kas palīdzēs iztīrīt un dezinficēt brūci. Uzlejot uz brūces ūdeņraža pārskābi, veidosies putas, kas uzreiz jānotīra ar tīru salveti.
Ja iegūta nopietna brūce, tā stipri asiņo un asiņošanu ilgāku laiku nav iespējams apturēt, jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.
Apstrāde ar pretiekaisuma līdzekli
Kad brūce iztīrīta, uz tās var uzklāt antibakteriālu un/vai dziedējošu krēmu vai ziedi. Tā palīdzēs izvairīties no iekaisuma un veicinās dzīšanas procesu. Pieejamais pretiekaisuma līdzekļu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – skatoties pēc situācijas, var izmantot ziedes un krēmus, kas satur jodu, hlorheksidīnu, dekspantenolu vai ārstniecības augus.
Brūces nosegšana
Noslēdzošais posms brūces apkopšanā ir tās nosegšana, ko mazākas brūces gadījumā var veikt ar plāksteri, bet, ja brūce ir lielāka vai atrodas uz locītavas, piemēram, elkoņa, – ar marles saiti.
Ja brūces vietu var neaizklāt ar drēbēm un nav jādodas ārpus mājām, jāveic mehānisks darbs, kā rezultātā iespējams satraumēt brūci vai tajā var iekļūt baktērijas, brūci var nenosegt ar plāksteri vai marli – tādā gadījumā tai vairāk piekļūs skābeklis, un tā ātrāk sadzīs.
Pārsiešana un dzīšanas process
Brūču pārsiešanu un apkopšanu ieteicams veikt katru dienu. Dzīšanas process var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Pārsienot brūci, tai var uzklāt dziedējošu krēmu vai ziedi. Papildu dezinficēšana ar ūdeņraža pārskābi nav nepieciešama, izņemot gadījumus, kad no brūces izdalās strutas vai marle/plāksteris pielipis pie brūces – tādā gadījumā pārsēju jāatmērcē ar ūdeņraža pārskābes vai furacilīna šķīduma palīdzību. Ja nav pārliecības, kādu pārsienamo materiālu un līdzekļus brūces apstrādei un kopšanai izmantot konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Ja brūce dzīst, tā kļūst sausa un veidojās krevele, tas liecina, ka notiek dzīšanas process. Noteikti jāatceras, ka kreveli nekādā gadījumā nedrīkst plēst, jo brūce atkal tiks atvērta un dzīšanas process sāksies no jauna, turklāt pēc kreveles noplēšanas parasti izveidojas rētas.
Savukārt, ja brūce “iet plašumā”, sāk parādīties apsārtums, tūska un jūtama karstuma sajūta (to var viegli sajust ar pieskārienu), pastiprinās sāpes, tas var liecināt par nopietnāku iekaisumu un tādā gadījumā jāvēršas pie ārsta.
Ieteikumi rīcībai sasitumu, sastiepumu gadījumā
Sasitumi, sastiepumi un lūzumi ir nopietnas traumas. “Sastiepumus un lūzumus lielākoties pavada stipras sāpes un fiziski kustību ierobežojumi, tāpēc visbiežāk cilvēki rīkojas atbilstoši situācijai un dodas pie ārsta. Parasti sarežģītāk ir ar sasitumiem, īpaši, ja rodas galvas sasitums."
Sākotnēji traumai var nebūt izpausmes, un tā var šķist nebūtiska, taču pēc vienas divām dienām var parādīties tādi simptomi kā sāpes, reiboņi – tad nekavējoties jādodas pie ārsta.
Tāpat nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja traumas iegūšanas laikā tiek zaudēta samaņa.
Pēc jebkura sasituma, sastiepuma traumēto vietu nekādā gadījumā nedrīkst sildīt. Tieši otrādi – sasistajai vietai uzreiz jāliek klāt auksta komprese, piemēram, ledus, tikai jāatceras, ka vispirms tas jāietin tīrā dvielī vai audumā, lai neradītu ādas apsaldējumu. Auksta komprese atvēsinās un ierobežos iekaisuma izplatību. Šādās situācijās aukstuma iegūšanai var izmanot arī aptiekās pieejamos aukstuma aerosolus.
