Pašvaldību reforma. Ko gaida lielākie novadi? (9)

Platības ziņā lielākā pašvaldība VARAM piedāvātajā kartē ir Liepājas novads ar attīstības centru Liepājā. Šī pašvaldība aptvers 3656,93 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Pašreizējais Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis (LRA), lai arī atbalsta, tomēr piesardzīgi uztver jauno reformu. Mēra galvenā rūpe: lai izmaiņas nebūtu sasteigtas, jo tādējādi, pēc viņa domām, varētu pieļaut daudzas kļūdas.

Kā Vilnītis atzina portālam TVNET, VARAM ziņojumā trūkstot  ļoti daudz svarīgas informācijas. Liepājas mērs kopumā esot norādījis VARAM uz 11 trūkumiem.

“Informatīvā ziņojumā ietvertie mērķi ir vispārīgi. Tie nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā. Tātad nepieciešams precīzēt plānotos, sasniedzamos rezultātus.

Nav izvērtēta iepriekš veiktās reformas ietekme uz lauku teritoriju attīstību pēc to pievienošanas pilsētām. Līdz ar to tā ir tāda šaušana uz labu laimi,” uzskata pašvaldības vadītājs.

Vilnītis arī nesaprot, pēc kadiem kritērijiem ministrija vadījās, jaunajā pašvaldību plānojumā neparedzot republikas nozīmes pilsētas statusu Liepājai. Šī statusa neesamība apdraudot finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pieejamību.  

“Liepāja zaudē republikas nozīmes pilsētas statusu. Tātad mēs nevarēsim, iespējams, pretendēt uz ļoti daudziem fondiem, jo no Briseles viedokļa Latvijā būs tikai divas pilsētas.

Līdz ar to Liepāja varēs pretendēt tikai uz to, kur ir finansējums lauku teritorijām,” pieļāva politiķis.   

Turklāt nav arī skaidrs, kurš – valsts vai pašvaldība – apmaksās vairākus publiskos pakalpojumus pēc novadu apvienošanas. Piemēram, transporta pakalpojumus starp attīstības centru un pievienotiem, mazākiem novadiem, norādīja Vilnītis.

Par jaunās administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību ir pārliecināts Daugavpils pilsētas domes vadītāja vietnieks Aivars Zdanovskis (“Mūsu partija”). Politiķis uzskata par “nenormālu” pašreizējo situāciju, kurā ir 119 pašvaldības. VARAM piedāvājumā viņš saskata ieguvumu Daugavpilij un novadam, kas ir saistīts ar papildus investīciju piesaisti.

“Pirmkārt, mēs varēsim plānot investīciju projektus ne tikai pilsētā, bet arī novadā. Otrkārt, mēs varēsim normāli domāt, kur un kā ieguldīt to naudu, kas ienāks kā investīcijas, tajā skaitā ceļu attīstībai.

Treškārt, mēs varēsim reāli plānot izglītību, kur briest vēl viena reforma. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Daugavpils jau divus gadus baro bez maksas visus [Daugavpils] novada bērnus no pirmās līdz divpadsmitai klasei,” zināja teikt Zdanovskis.

Politiķis uzskata, ka saistībā ar topošo reormu ir tikai viena problēma: mazo novadu deputātu nevēlēšanās zaudēt savas vietas.

Bažīgāka ir Madonas novada vadība. Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (“ZZS”) minēja, ka patlaban neesot pētījumu, kas pierādītu VARAM piedāvātā reformas varianta ekonomisko efektivitāti. Sarunā ar TVNET domes vadītājs atsaucās uz Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošā pētnieka  Andra Miglava apsvērumiem. Pētnieks apšauba, ka reformas rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas.

“Tomēr administratīvi teritoriālā reforma šādus mērķus var nesasniegt, jo tajā nav paredzēti teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesi,”

pauda eksperts, piedaloties Latvijas Pašvaldību Savienības (LPS) Reģionālās attīstības komitejas sēdē šī gada 3. aprīlī.

Miglavs un citi pētnieki uzskata, ka administratīvās izmaksas novadu apvienošanas rezultātā saruks nedaudz vairāk kā par vienu procentu no pašvaldību budžetiem. Sakarā ar to Madonas pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs skaidrus ieguvumus no reformas nesaskata. Labāks risinājums, viņaprāt, būtu otrā līmeņa pašvaldību dibināšana.

“No vietējām pašvaldībām kādas svarīgākās funkcijas varētu pārņemt reģiona pašvaldības. Mēs iegūtu otro līmeni, kurā varētu veikt teritorijas plānošanu, attīstību, lielo transporta tīklu organizāciju, veselības aprūpi.

Vietējā [līmeņa] pašvaldība būtu tuvu iedzīvotājam, [nodarbotos ar] saimnieciskiem jautājumiem.  Tas neattālinātu vietējo varu no iedzīvotājiem,” par reformas alternatīvu variantu aicināja domāt Lungevičs.

Tāpat vietvaras vadītājam nav skaidrs, kā pilsētas integrēs lauku teritorijas savās attīstības stratēģijās.

Savukārt, pašreizējā Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (“ZZS”) ir pārliecināts, ka reforma ir nepieciešama, un to atbalsta.

“Doma jau kā tāda ir laba,” piebilst politiķis.  Tomēr vietvaras vadītājs atzīmē, ka ir ļoti būtiski reformas izpildes gaitā neaizmirst par uzņēmēju interesēm.    

“Ja mēs veidojam šo teritoriju kā nacionālās attīstības centru, tad pilnīgi noteikti būtu jādod novadam iespējas pašam lemt, kā atbalstīt savus iedzīvotājus. Darīt visu, lai uzņēmēji kādā attālākā novada stūrī nebūtu sliktāki par tiem, kas strādā šeit centrā. Tas ir pats svarīgākais,” pauda Jātnieks.

Kā ziņots, saskaņā ar VARAM administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu platības ziņā lielākās būs Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku. Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk kā 12 000 iedzīvotāju.