Latvijā dzīvojošie ukraiņi balsis atdod Ukrainas vēstniecībā

Cilvēki gaida rindā pie Ukrainas prezidenta vēlēšanu iecirkņa Rīgā, Ukrainas vēstniecībā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā balsošanas iecirknī Rīgā, Ukrainas vēstniecībā, līdz plkst.19 savu izvēli izdarījuši apmēram 700 balsstiesīgo.

Līdz ar to šogad Latvijas ukraiņu aktivitāte vēlēšanās vērtējama kā nedaudz augstāka nekā 2014.gada maijā. Kā liecina laikraksta "Latvijas Avīze" publicētā informācija, iepriekšējās vēlēšanās līdz plkst.18.30 iecirknī, kas atradās Ukrainas vēstniecībā Rīgā, par prezidentu bija nobalsojuši ap 400 vēlētāju.

Savukārt, salīdzinot ar šopavasar notikušo Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, vēlētāju aktivitāte ir līdzīga, liecina vēstniecības apkopotie dati.

Jau pirmajās stundās pēc Rīgas balsošanas iecirkņa atvēršanas balsotgribētāju aktivitāte tajā bija diezgan augsta. Pirmajā stundā kopš iecirkņa atvēršanas bija nobalsojuši aptuveni 50 cilvēki. Kopumā šajā iecirknī reģistrēti 2387 balsstiesīgie Ukrainas pilsoņi.

Ap plkst.9.30 pie vēstniecības bija izveidojusies neliela rinda ar balsotgribētājiem - pārsvarā gados jauniem cilvēkiem. Starp viņiem bija arī kāda tūristu kompānija no Ukrainas.

Kā ziņots, svētdien Ukrainā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tajā komiķis Volodimirs Zelenskis uzvarēs līdzšinējo valsts galvu Petro Porošenko.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Rating" veiktā aptauja rāda, ka Zelenskis varētu iegūt 73% balsu, bet Porošenko - 27% balsu.

Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms trim nedēļām, kurā bija 39 kandidāti, Zelenskis saņēma 30% balsu, bet Porošenko - 16% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 62,9%.

Foto: Ukraina izvēlas prezidentu

Šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas pēc dramatiskajiem notikumiem, kas Ukrainu satricināja pirms pieciem gadiem. 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kas bēgot bija spiests meklēt patvērumu Krievijā. Tam sekoja Maskavas organizētā Krimas okupācija un aneksija, bet nedaudz vēlāk - arī bruņotais iebrukums Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

2014.gada maijā sarīkotajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bagātākais ukraiņu "oligarhs" un šokolādes rūpnieks Petro Porošenko. Ukrainai neierastā kārtā viņš spēja uzvaru izcīnīt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, iegūstot gandrīz 55% balsu.

Taču tagad par favorītu kļuvis Zelenskis, kas līdz šim valsts galvas lomu spēlējis populārajā televīzijas seriālā "Tautas kalps".

Īpaši populārs 41 gadu vecais Zelenskis ir gados jauno vēlētāju vidū, kas viņā saskata svaigu seju, cerot, ka jaunpienācējs spēs atrisināt Ukrainas neskaitāmās problēmas, no kurām dažas Porošenko laikā kļuvušas vēl smagākas.

Tikmēr 53 gadus vecais Porošenko daudzos raisījis vilšanos, un viņa pozīcijas iedragājis arī nesenais korupcijas skandāls, kas skāris valsts bruņojuma ražošanas nozari.

Pat Porošenko panākumi ārpolitikā, tostarp bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību (ES), nav spējis mazināt vēlētāju neapmierinātību, kuru papildus vairojusi inflācija un valdošajās aprindās izplatītais nepotisms.

Tomēr Zelenska programmu galvenokārt veido neskaidri populistiski solījumi. Viņš sola plašāk izmantot tiešo demokrātiju, ļaujot pilsoņiem savu gribu paust referendumos. Zelenskis vaino līdzšinējo varu korupcijā, zemajās algās un pensijās, kā arī pieaugošajā darbaspēka aizplūšanā.

Turklāt kritiķi Zelenski uzskata par ietekmīgā oligarha Ihora Kolomoiska marioneti, lai gan Ze;enskis noliedz, ka atrstos Kolomoiska ietekmē.

Balsstiesības ir 34 miljoniem Ukrainas pilsoņu.

Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.

Uz augšu