Divu NEPLP locekļu biedrība saņēmusi €60 000 no VARAM un Ogres pašvaldības

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi Aurēlija Ieva Druviete, Patriks Grīva un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš piedalās preses konferencē pēc NEPLP sēdes, kurā apstiprināja jauno LTV valdi.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Pagājušajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkoja piecas dārgas konferences par to, kā veicināt emigrantu atgriešanos Latvijas reģionos. Naudu saņēma biedrība, ko tikko bija dibinājis Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis. 

Biedrību “Latvijas nacionālo vērtību fonds” pagājušā gada martā dibināja Patriks Grīva un Egils Cīrulis. Grīva vienlaikus ir arī NEPLP loceklis. Ar Cīruli viņu vieno darbs volejbola organizācijās, kā arī producentu un mārketinga firmā “Beach.lv”. 

Biedrības mērķi ir nacionālo vērtību, kultūras, vietējo ražotāju un produktu atbalstīšana. Arī NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš ideju atbalstīja un gada nogalē kļuva par jaunās biedrības valdes locekli. 

Divus mēnešus pēc biedrības dibināšanas Grīva, Cīrulis un Āboliņš devās pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un lūdza finansējumu biedrības pasākumiem. Viņi solīja veidot interneta platformu darba devējiem un meklētājiem, un veicināt komunikāciju starp abām pusēm reģionālos pasākumos. 

Kaspars Gerhards, Zemkopības ministrs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Nacionālā apvienība), skaidro: "Pie mums vērsās Nacionālo vērtību … šī biedrība, kurai šis redzējums bija ļoti līdzīgs tam, ko vēlējās ministrija, cilvēki, kas strādāja ar nacionālajiem uzņēmējiem, cilvēkiem uz vietām, kuri varēja nodrošināt gan mediju jautājumus, gan sadarbību ar pašvaldību, sadarbība ar vietējām tirdzniecības un rūpniecības kamerām, uzaicināt šos uzņēmējus uz pasākumiem.

Visi pasākumi tika raidīti, tika veikti apkopojumi katrā reģionā, arī diskusijas Londonā. Visi šie pasākumi notika."

Rinalds Muciņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs, komentē: "Ir bijušas vairākas tikšanās ministrijā, ir bijušas tikšanās gan ar ministru, gan ar Reģionālās politikas departamenta pārstāvjiem, gan ar mani, ir bijusi tikšanās, lai sagatavotu šādu pasākumu un veiksmīgi arī viņus novadītu.

Es personīgi par to uzzināja varbūt tikai noslēguma stadijā. Līdz tam jau bija virkne sagatavošanās darbu, darbi tika veikti, lai šādas konferences sagatavotu."

Augustā ministrija ar biedrību noslēdza divus līgumus par forumu organizēšanu. Sasniedzamais mērķis - dažādu faktoru analizēšana dzīves vides pilnveidošanai. Līgumos minētie forumi reālajā dzīvē izrādījās pieticīgāki un vairāk līdzinājās apaļā galda diskusijām ar 10 līdz 20 dalībniekiem.

Piedalījās pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, reemigrācijas koordinatori, ministrijas ierēdņi un Nacionālās apvienības kandidāti Saeimas vēlēšanās. Šīs diskusijas tika rādītas arī televīzijā "Re:TV". Tās vadīja Patriks Grīva. 

"Pieci forumi, kas pēc būtības bija tādas diskusijas 10 - 20 cilvēku sastāvā. 10 - 20 uzņēmēju sastāvā. Un diezgan tādas, es domāju, pietiekami asas un es domāju, ka arī daudz tika pacelti jautājumi, kas varbūt ikdienas diskusijā paliek kaut kur pavārtē, netiek izrunāti līdz galam," saka Gerhards.

Kad Latvijas nacionālo vērtību fonds vērsās pie Gerharda, ministrijai jau bija izvēlēts konferenču un semināru rīkotājs - "Sabiedrības informēšanas centrs", kas plašāk pazīstams ar zīmolu "Tēls PR". Šis uzņēmums kļuva par starpnieku starp ministriju un Grīvas biedrību.

Ainars Vladimirovs, SIA "Sabiedrības informēšanas centrs" valdes priekšsēdētājs, saka: "Ņemot vērā, ka ir Ministru kabineta noteikumi, ka, ja ir šāds līgums, tad mums ir jābūt tiem, kas vismaz formāli tehniski veic šo visu organizācijas procesu… Bet, tā kā pati ideja un pats projekts jau bija no šī fonda "Latvijas vērtības", tad mēs arī pat tehniski īsti neiesaistījāmies pašā procesā. Respektīvi, mums ir tāme, ko saskaņo ministrija, un mēs esam tie, kuri nodrošina apmaksas veikšanu fondam vai nodibinājumam. Tā tas laikam bija pareizi nosaukts."

Raidījums: "Tātad ministrija pārskaita šo naudu jums un jūs tālāk biedrībai?"

Vladimirovs: "Jā, tieši tā."

Raidījums: "Tādi gadījumi ir bieži vai tas ir tāds neparasts gadījums?"

Vladimirovs: "Es neteiktu, ka tas ir parasts gadījums, jo parasti ir tā, ka mēs veicam visas tās tehniskās darbības. Kopā bija 45 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, ko mēs esam pārskaitījuši."

Raidījums: "Un jūs paturējāt to PVN daļu, vai ne?"

Vladimirovs: "Jā, jo viņi nav PVN maksātāji, mums jau ir PVN valstij jāskaita."

Uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām biedrībai radās jauna ideja – par 15 tūkstošiem eiro sarīkot forumu arī kādā no diasporas valstīm. Finansējuma pārdali šim mērķim izskatīja pat valdības sēdē. 

Vaicāts, vai notika paredzētā sestā konference diasporas valstīm, biedrības "Latvijas nacionālo vērtību fonds" valdes priekšsēdētājs Egils Cīrulis skaidro: "Jā, mēs bijām uz tikšanos Londonā, mēs bijām gan vēstniecībā, gan arī piedalījāmies 1. decembra pasākumā Latvijas Biedrības namā Londonā, kur tikāmies ar pasākuma dalībniekiem un ar dažādu auditoriju pārrunājām to, kas viņus interesē, cik viņi ir informēti un kā kāds ir šis fons, kurā arī dod diezgan daudz atziņas radās.

Gan runājot ar vēstniecības darbiniekiem, kā viņi redz situāciju, gan arī runājot tieši ar diasporas pārstāvjiem. Un īstenībā vēstniecības ir mūsu neizmantotais resurss, jo, piemēram, Londonā vēstniecībai potenciālā auditorija, ko viņa ir spējīga uzrunāt, ir ap 120 tūkstoši mūsu tautiešu, ar kuriem viņi ir spējīgi komunicēt."

Maksājumi no VARAM – 50 tūkstoši eiro - bijuši vienīgie biedrības ienākumi pagājušajā gadā. Piecu diskusiju organizēšanas tehniskās izmaksas bija 12 tūkstoši eiro. Pārējais tērēts darbinieku algām, komandējumiem, un vēl deviņi tūkstoši palikuši pāri.

NEPLP priekšsēdētājas vietnieks, "Latvijas Nacionālo vērtību fonda" valdes loceklis, Ivars Āboliņš, saka: "Šobrīd tā ir pilsoniska iniciatīva. Manā amatpersonas deklarācijā ir skaidri redzams, ka es neesmu par pagājušā gada forumiem saņēmis nevienu centu. Tā visa ir mūsu pilsoniskā iniciatīva."

Forumi noslēdzās pagājušajā gadā, pēc tam biedrība sagatavoja diskusiju apkopojumu, ko prezentēja ministrijai. Kad “Nekā personīga” šomēnes sāka interesēties par Latvijas nacionālo vērtību fondu, biedrība pēkšņi sasauca preses konferenci.

Raidījums: "Kādēļ četrus mēnešus pēc pēdējā foruma jūs rīkojot šādu pasākumu, vai ir kādas konkrētas iniciatīvas, konkrēti pasākumi, ko jūs rosināt?"

Cīrulis: "Pirmkārt, mums vajadzēja diezgan nopietni pastrādāt pie secinājumiem, kopsavilkuma, otrkārt, mums arī pašiem vajadzēja nospraust reālus mērķus, ko mēs, ko mēs darām tālāk. Šis publiskais paziņojums ir gan par to, ko mēs esam darījuši, gan par to, ko mēs tagad plānojam darīt, un būtībā mēs pašreiz uzrunājam daudzas pašvaldības tieši attīstīt savu iesaistīšanos remigrācijas procesos un īstenībā ir diezgan atsaucīgas, un pašreiz mums notiek mērķu un darbību saskaņošana ar vairākām pašvaldībām - gan Valmieru, gan Jēkabpili, gan Daugavpili, gan Cēsīm un pirmo pilotprojektu mēs jau esam veikuši, līdz ar to mēs saprotam, kas ir vajadzīgs, kā to pasniegt. 

Ko mēs saprotam ar Latvijas vērtībām? Tās ir gan mūsu ražotās preces, gan mūsu kultūras mantojums, gan dažādu organizāciju attīstība un sadarbība.

Dotā brīdī lielākā problēma uzņēmējiem ir darbinieku trūkums. Līdz ar to nonācām līdz tādam secinājumam, ka jāsāk ir ar pašu cilvēku, ka Latvijas galvenā vērtība ir cilvēks.  

Nonācām pie secinājuma, ka būtiskākā lieta ir remigrācija. 

Nākošā tēma, ko mēs apskatījām forumos, bija reģionālie remigrācijas koordinatori. Tas pagājušajā gadā tika ieviests kā pilotprojekts, katrā plānošanas reģionā pa vienam koordinatoram. Būtībā viņu tas devums un pienesums jau nepilna gada laikā ir ļoti, ļoti pozitīvs. Ja es nemaldos, tad atgriezušies tieši viņu darbības rezultātā ir vairāk nekā 350 cilvēki mājās, Latvijā. 

Pats būtiskākais, ko es uzskatu, ka diasporā pastāv negatīvi stereotipi. Trūkst pozitīvas informācijas par to, kas mums šeit notiek Latvijā."

Vaicāts, vai šie secinājumi, ir 50 tūkstošus eiro vērti, Cīrulis sacīja: "Man liekas, ka viņi ir vairāk vērti, man liekas, viņi ir vairāk vērti."

Tajā pašā dienā notika vēl kāds pasākums par aizbraukušo atgriešanos. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs prezentēja divu pētījumu rezultātus. Centru finansē Ārlietu ministrija, pagājušajā gadā tam atvēlot 18 tūkstošus eiro. Par tiem īstenoti trīs plaši pētījumi par diasporas politiku un atgriešanās apstākļiem, ko gatavoja valstī atzītākie demogrāfijas pētnieki.

Latvijas Universitātes profesors, starptautiskas nozīmes pētījumu autors, Mihails Hazans, skaidro:" Mans ieguldījums tur bija aptuveni puse no šī ziņojuma. Tās ir aptuveni 40 lappuses teksta ar diagrammām, ar pielikumiem, ar ekonometriskajiem modeļiem novērtētiem, un tas aizņēma aptuveni trīsarpus mēnešu laikā krietnu daļu no mana laika.

Piemēram, iepriekšējais pētījums par emigrāciju, ko es veidoju 2016. gadā, pēc VARAM atzinuma, bija pamats tai iniciatīvai veidot remigrācijas koordinatoru tīklu. Tā vismaz bija rakstīts dokumentā, ko viņi iesniedza valdībā. 

No tādam apaļajiem galdiem, diskusijām konkrētu pienesumu un vērtību konkrētajā gadījumā izmērīt grūti, tur drīzāk pievienotā vērtība ir no paša procesa pašiem dalībniekiem. Tīklošanās,  satiekas cilvēki no dažādām dažādiem segmentiem, pašvaldības, valdība, reemigranti, bizness. 

Ja mēs runājam par tādiem neliela mēroga forumiem, tad tur nekādu iepriekšējo pētījumu nav, un tātad tie atzinumi ir vienkārši, ko cilvēki ir pateikuši, tā ka tas var noderēt, bet, balstoties uz tā, politikas iniciatīvas tā taisni droši vien nevar… vienkārši spontāni kaut kas ir pateicis."

Biedrība vēlas turpināt rīkot forumus, bet jau par pašvaldību naudu. Februāra beigās notika diskusija Ogrē, tapa arī videoklips par to, cik labi ir dzīvot šajā pilsētā. 

Gints Sīviņš, Ogres mēra vietnieks (Nacionālā apvienība), skaidro: "Tas bija sadarbības līgums, un līdzmaksājums, ja nemaldos, bija 8 tūkstoši ar kaut kādiem, 8 vai 9 tūkstoši, 8900, man liekas, kaut kas tāds. Viņa tieši par to arī bija, ka mūsu novadā un pilsētā ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Bija izglītības pārstāvji, sporta pārstāvji, bija uzņēmēji. Bija kultūras pārstāvji. Mēs diskutējām galvenokārt par to, ka Ogres pilsēta pirmām kārtām ir droša vieta, kur dzīvot."

Pusotru nedēļu pēc šī raidījuma NEPLP administratīvi sodīja LTV par nepietiekamu precizitāti, priekšvēlēšanu laikā stāstot par Ogres mēru Egīlu Helmani.

Šī bija pirmā reize, kad padome kādu sodījusi par šādu pārkāpumu. Balsojumā Āboliņš atturējās, jo ir labos draugos ar ilggadējo Gerharda padomnieku Helmani. 

NEPLP priekšsēdētājas vietnieks, "Latvijas Nacionālo vērtību fonda" valdes loceklis Āboliņš: "Esam ļoti daudz sūdzību no Helmaņa kunga saņēmuši. (..) Kādas trīs, ja nemaldos, esam saņēmuši kopumā, kopš es šeit strādāju.

Es par šo lēmumu neesmu balsojis, es atturējos, ņemot vērā, ka mani ar Egilu Helmani saista sena draudzība.

Biedrība ir sadarbojusies ar Ogres pašvaldību, nevis ar Helmaņa kungu vai ar Ivaru Āboliņu. Turklāt es vēlreiz atkārtoju, Egils Cīrulis ir cilvēks, kurš vada biedrību, kuram tas ir algots darbs un kurš kārto visas šīs te organizatoriskās lietas. Es esmu iesaistījies tikai konceptuālu lēmumu pieņemšanā un ideju ģenerēšanā. Un es vēlreiz uzsveru, es neesmu arī par Ogres forumu saņēmis nevienu centu, tā ir tīri mana pilsoniska iniciatīva."

Mediju pienākumu faktus atspoguļot "ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti” Saeima likumā noteica pagājušajā vasarā līdz ar citiem grozījumiem, kuru mērķis bija dot NEPLP lielākas iespējas sodīt un ierobežot Latvijai naidīgas propagandas izplatīšanu.

Uz augšu