Mudina valdību dot skaidru signālu par nepieciešamajām izglītības programmām darbaspēka deficīta mazināšanai

JV politiķis Arvils Ašeradens

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Nepieciešama plašāka valdības iesaiste, lemjot par profesionālās izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja deputāti.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, deputātu ieskatā vajadzīgs skaidrs signāls par to, kādas izglītības programmas ir nepieciešamas, lai mazinātu darbaspēka deficītu un nodrošinātu augsti kvalificētus speciālistus. Tam svarīgus datus varēšot sniegt arī absolventu monitorings, vērtējot to, vai un cik ātri jaunieši atrod darbu savā profesijā. Tāpat nākotnē būtiski ieviest izmaiņas likumos, lai skolas daudz ātrāk spētu piemēroties darba tirgus prasībām, pauž politiķi.

Parlamentāriešu ieskatā būtiska ir arī izšķiršanās, vai valstij jāturpina finansēt programmas, kas sagatavo darbiniekus profesijās, kurās sagaidāms zems atalgojums. Kā akcentēja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), lai veicinātu valsts ekonomikas izaugsmi, jaunieši jāmotivē izvēlēties jomas, kas ir produktīvas un konkurētspējīgas.

"Profesionālās izglītības procesi Latvijā ir labi vadīti, un tas sniedz pozitīvus rezultātus. Pateicoties valsts pārdomātajai politikai, profesionālās izglītības kvalitātes līmenis ir audzis, un pašlaik pārliecinoši var apgalvot, ka tā ir laba izvēle izglītības ieguvei," norādīja Ašeradens.

Profesionālās izglītības kompetences centru kapacitātes stiprināšanai novirzīti teju 75 miljoni eiro, un veiktās investīcijas ļāvušas kāpināt kvalitāti, pauda komisijas vadītājs, akcentējot, ka arvien vairāk jauniešu pēc profesionālās izglītības apguves turpina mācības augstskolās.

Kā deputātiem sēdē uzsvēra Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga, ap 60% absolventu turpina izglītības apguvi augstskolās. Līdzīgas tendences novērojamas arī citās profesionālās izglītības iestādēs.

Izglītības komisijas deputāti atzinīgi vērtēja profesionālās izglītības attīstības virzienu, īpaši izceļot satura reformu un elastīgu pieeju mācību procesā. Kā deputātiem akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Baiba Bašķere, profesionālās izglītības satura reformas galvenais mērķis ir izveidot patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri izvērtējot un atjaunojot profesionālās izglītības saturu.

Izglītības satura maiņa jo īpaši būtiska nozarēs, kurās produktivitāte ir ievērojami zemāka par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, akcentēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.

Šajā mācību gadā 47 valsts pārraudzībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs izglītojas 23 000 audzēkņu, vēsta IZM dati. Kopumā darba tirgū valda izteikta disproporcija, jo pašreizējais profesionālās izglītības piedāvājums nodrošina tikai pusi no darba tirgū pieprasītā, vēsta EM apkopotā informācija.

Uz augšu