Pateicoties mākslinieka atraitnes Valentīnas Kulaginas (1902–1987) dāvinājumam, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas skaitliski lielākā un nozīmīgākā Gustava Kluča (1895–1938) darbu kolekcija pasaulē. Pēdējos gadu desmitos tā eksponēta ASV, Francijā, Itālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Spānijā un turpina piesaistīt plašu starptautisku mākslas pētnieku un interesentu uzmanību.

Tagad pirmo reizi Gustava Kluča darbi tiek rādīti Mākslas muzejā "Kumu", izstādē “Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados”. Igaunijas skatītājus sagaida unikāla pieredze, jo kaimiņvalstī nav mākslinieku, kuru darbība būtu saistāma ar šo vēsturisko kontekstu. Ir būtiski atgādināt, ka Klucis pieder mākslinieku paaudzei, kuru likteņus noteica Pirmais pasaules karš. Tos, kuri pēc studijām Krievijas mākslas skolās un strēlnieku gaitām atgriezās dzimtenē, šodien saucam par Latvijas klasiskā modernisma radītājiem. Savukārt Gustavs Klucis pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma (Oktobra revolūcijas) nolēma palikt Padomju Krievijā, tāpēc pasaulē viņu pazīst kā izcilu krievu avangarda pārstāvi – vienu no konstruktīvisma līdzautoriem un fotomontāžas pionieri.

Gustavs Klucis pats vairākkārt uzsvēris, ka viņa darba metode ir “laboratorisks” pētījums, kura gaitā tiek risināti noteikti uzdevumi. Formālām problēmām (faktūra, telpa, krāsa, dinamika u.c.), kas nodarbināja meistaru 20. gadu sākumā, vēlāk uzslāņojas uzdevums pārliecinoši novadīt līdz skatītājiem mākslas darbā pausto ideju. Laikmeta modernajās tehnoloģijās (foto, kino, radio) Gustavs Klucis redz potenciālu jaunu mākslas formu sintezēšanai un robežu nojaukšanai starp vizuālo mākslu, dizainu un arhitektūru.

Izstādes kuratore mākslas zinātniece Iveta Derkusova izceļ Gustava Kluča darbības eksperimentālo aspektu, ekspozīcijā atklājot viņa radošo attīstību, darba metodes, teorētiskos uzskatus un nozīmīgākās darbības jomas. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz Gustava Kluča darbu kvalitātēm, kuras izturējušas laika pārbaudi un ļauj viņu ierindot starp izcilākām 20. gadsimta mākslas personībām. Vienlaikus netiek apiets jautājums par autora politisko angažētību.

Izstādē iekļauto 150 mākslas darbu kopums izgaismo Gustava Kluča piedzīvotā laikmeta pretrunas un konfliktus. Aptuveni divdesmit Maskavā aizvadītajos radošā darba gados Gustava Kluča māksla izgāja pilnu totalitārās varas manipulāciju ciklu – no iluzoras radošās brīvības, iesaistes valsts jauncelsmes procesos un oficiālas atzinības līdz nekritiskai iesaistei totalitārā režīma slavināšanā, kam sekoja avangarda mākslas nolieguma diktēta radošā krīze un visbeidzot paša traģiskais liktenis, kļūstot par Staļina Lielā terora upuri līdz ar tūkstošiem citu Krievijā dzīvojošo latviešu.

Izstādē eksponēts arī viens plakāts no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas Rīgā, unikālas dokumentālās fotogrāfijas no Valsts Vladimira Majakovska muzeja Maskavā (Krievija) un Grieķijas Valsts laikmetīgās mākslas muzeja / Georga Kostaki kolekcijas Salonikos.

Izstāde “Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados” Igaunijas Mākslas muzejā KUMU būs apskatāma līdz 25. augustam.