Ir pagājusi jau desmitā nedēļa, un Vingruma Maratons tuvojas beigām! Šonedēļ īpašu uzmanību pievērsu kardio. Pirmdien un ceturtdien uz velotrenažiera pavadīju par 20 minūtēm vairāk laika nekā ierasts. Kardio man nekad nav ļoti paticis, jo ilgstoši jādara viens un tas pats. Treniņos ir daudz interesantāk, jo ir daudzi un dažādi vingrojumi, ar ko sevi izaicināt. Taču saprotu, ka tieši kardio visvairāk palīdz svara zaudēšanas procesā, un šonedēļ mācījos sadzīvot ar velotrenažieri.
Arī treniņos sevi nežēloju nemaz un centos izdarīt maksimāli daudz. Īpaši TRX treniņā, kur šonedēļ darbojāmies pie stepiem. Visgrūtākie vēlaizvien ir hamstringu vingrojumi, taču tie ir visnepieciešamākie, lai varētu turpināt stiprināt pareizos muskuļus potītes atslodzei. Vēl joprojām ir milzīgs prieks par acīmredzamo progresu - ir vairāk spēka un enerģijas, veicot vingrojumus, varu visu izdarīt daudz kvalitatīvāk un pats galvenais, ka bez sāpēm.
Ceturtdien galvenokārt strādājam ar dziļo muskulatūru, muguru, sāniem un vēdera muskuļiem. Vingrojumi muguras muskulatūrai man vienmēr ir patikuši, jo pēc tiem ir patīkama sajūta. Mugura ir taisnāka, pleci uz atpakaļu, un jūtos stiprāka! Īpašu prieku šoreiz sagādāja vingrojums, ko nebiju veikusi kopš paša pirmā treniņa, kurš šoreiz šķita daudz, daudz vieglāks, pat ar 2 kg hanteli!
Lielākais pārbaudījums bija tieši Lielajā Piektdienā. Lieldienu brīvdienu dēļ ierastais sestdienas treniņš nebija iespējams un uz Vingruma klubu devos vēlā piektdienas pēcpusdienā uz kardio treniņu. Mans izaicinājums - viena stunda uz velotrenežiera mērenā slodzē. Apbruņojos ar Netflix telefonā, austiņām un ūdens pudeli un sāku treniņu. Ja izdodas atrast labu seriālu vai filmu, tad arī iepriekš ar kardio esmu varējusi sadzīvot. Arī šoreiz sešdesmit minūtes paskrien nemanot, tomēr nogurums ir manāms. Arī potīte šoreiz nedaudz iesāpas, taču sestdien treniņa slodze nav manāma.
Lai arī kopējais kilogramu skaits pēdējās nedēļās ir palicis nemainīgs, pašsajūta ir manāmi uzlabojusies un arī enerģijas man ir daudz vairāk. Protams, gribētos redzēt labākus rezultātus, un ir skumīgi, ka progress ir šķietami apstājies, taču nezaudēju pārliecību, ka viss vēl tikai priekšā!
