"Vingruma" Līva: Es padevos tomātu čipsu valdzinājumam. Es ēdu un ēdu, un ēdu tos! DAUDZ!

18.04. Ceturtdiena. Šodien pēc treniņa došos ciemos pie draugiem uz galda spēļu vakaru. Esmu secinājusi, ka šīs ballītes man bojā visu progresu :D Ja pagājšnedēļ varonīgi atturējos no visām neveselīgajām lietām un ēdu supergaršīgos mammas gatavotos mazsālītos gurķīšus, tad šovakar es padevos tomātu čipsu valdzinājumam. Es ēdu un ēdu, un ēdu tos! DAUDZ!!! Ehhhhhh, KUR TU ESI MANS GRIBASSPĒKS?? :D

19.04. Piektdiena. Tā kā ir sākušās Lieldienu brīvdienas, tad klubā nav pārāk daudz cilvēku. Vismaz sākumā satieku tikai treneri Normundu, kas mani izglīto par Lielās piektdienas vēsturiskajiem notikumiem par Jēzus nāvi. Pēc tam dodos uz zāli, kurā nav neviena - tikai klusums un klusums. Bet klusumu baudu tikai kādas 10 minūtes, kad trenēties gribošie sāk ierasties. Beigās jau bija tik biezs, ka viens nekaunīgais veselas divas reizes man iztraucēja pildīt vingrinājumus, jo izdomāja, ka jāiet man garām tieši tik tuvu... Laikam otro reizi viņam veltīju pārāk dusmīgu skatienu, jo šis noņurdēja: „A ko?” Bet vispār tas ir izņēmums, jo parasti Vingruma klubā nav sastrēgumu, vismaz tajos laikos, kad es tur esmu...

Parasti es īpaši nevēroju pārējos, kuri atnākuši trenēties, bet šodien man „iekrita acīs” tēvs un meita, kuri kopā bija ieradušies trenēties. Tas man šķita tik forši! Mūsdienās, manuprāt, vairs nav īpaši daudz ģimeņu, kas daudz laika pavada kopā, bet ja to vēl var izdarīt jēgpilni, tad tas ir patiešām, patiešām fantastiski! Prieks par tādām ģimenēm!

Pēc treniņa dodos uz džakuzi. Pagājušonedēļ iemācījos, ka arī vienai džakuzi nav nekādas vainas, un tagad ir neliela nožēla, ka esmu uz to gājusi tik reti. Būs jāatgūst zaudētais turpmākajās nedēļās. Un, jā, joprojām džakuzi ir lieta, kas tik ļoti relaksē. Gandrīz veselu stundu tas ir man vienai pašai!!! FANTASTISKI!! Tad vēl nedaudz tvaika pirts, un tad jau pārgurusi, bet laimīga, dodos tālāk savās piektdienas gaitās.