Nepilnus divus mēnešus pēc neveiksmīgās tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ir ieradies Krievijā, lai tiktos ar tās prezidentu Vladimiru Putinu. Ziņu aģentūra “Associated Press” vēsta, ka šāda tikšanās Kimam ir nepieciešama, lai gūtu atbalstu valsts ekonomikai, kas ASV noteikto sankciju dēļ ir ievērojami cietusi.
Pagaidām nav ziņu par lielu finansiālo vai humanitāro krīzi Ziemeļkorejā, tomēr vairāki novērotāji zina teikt, ka sankcijas tomēr ir atstājušas ietekmi uz Ziemeļkorejas ekonomiku. Kima retorikas maiņa, izejot uz atklātu dialogu ar vairāku ārvalstu līderiem, iespējams, liecina par zināmu izmisumu, jo Ziemeļkorejas iekšējās rezerves strauji rūk. Tikām propaganda pēdējā laikā arvien biežāk pauž vēstījumus, ka “ziemeļkorejieši ir ļoti sīksta tauta, kas var izdzīvot vien ar gaisu un ūdeni”.
Krievija līdzās Ķīnai ir valsts, kas aicinājusi ANO atvieglot pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas. Gan Krievija, gan Ķīna abas ir ANO Drošības padomes dalībvalstis. Šī padome kopš 2006. gada pret Ziemeļkoreju kopumā ir noteikusi 11 sankciju kārtas.
Daudzi eksperti uzskata, ka Kims tikšanās laikā Vladivostokā Putinam varētu lūgt izmantot savas lielvaras statusu un aktīvāk iestāties pret sankcijām. Iespējams, ka Kims pat varētu lūgt humāno palīdzību Ziemeļkorejai.
Pagaidām vēl nav zināms, cik lielā mērā Putins varēs palīdzēt Kimam. Kopā ar Ķīnu Krievija nav vēlējusies atklāti runāt par sankciju atcelšanu Ziemeļkorejai, lai izvairītos no jau tā sarežģīto attiecību ar ASV saasināšanas. Vairāk nekā 90% Ziemeļkorejas eksporta saņēmusi Ķīna, ar kuru Ziemeļkorejai ir gara sauszemes robeža.
Seulā esošā Āzijas Politikas studiju institūta pētnieks Go Monhuns sacīja, ka Kima vizīte ir plānota jau ilgāku laiku – vēl pirms neveiksmīgā Kima – Trampa samita februāra beigās. Monhuns sacīja, ka Ziemeļkoreja un Krievija vēlas pārrunāt ekonomiskās sadarbības jautājumus, kas ideālā scenārija gadījumā Ziemeļkorejai ļautu rēķināties ar sankciju režīma atvieglošanu.
Tomēr Kima dienaskārtībā galvenais jautājums būs palīdzības lūgšana Krievijai, lūdzot tai piegādāt pārtiku Ziemeļkorejai. Februārī Ziemeļkorejas vēstnieks ANO Kims Sons nāca klajā ar izolētajai valstij netipisku paziņojumu –
valstī katastrofāli trūkst pārtikas, tāpēc ir nepieciešama citu valstu palīdzība. Ziemeļkorejas varasiestādes šajā situācijā vainoja nelabvēlīgos laikapstākļus un sankcijas.
Seulas Ekonomikas izpētes institūta analītiķis Čo Bonhuns norādīja, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešams vismaz viens miljons tonnu pārtikas. Krievijai ir iespējas palīdzēt Ziemeļkorejai, nosūtot vairākus simtus tūkstošu graudu, miltu un citu produktu. Tomēr, visticamāk, ja vienošanās par šādu palīdzību notiks, tad tā būs slepena.
Vēl viens faktors, kam Kims varētu pievērst plašāku uzmanību – tie ir ziemeļkorejiešu strādnieki, kas strādā Krievijā.
“Ir liela iespējamība, ka Kims lūgs Putinam būt elastīgākam attiecībā pret ziemeļkorejiešu strādniekiem. Iespējams, ka arī šajā jautājumā varētu būt runa par kādām naudas plūsmām,” sacīja Āzijas institūta analītiķis Šins Bomčols. Ja šajā jautājumā izdotos panākt vienošanos, tad, iespējams, Ziemeļkorejas darbaspēks Krievijā varētu strādāt legāli.
Pagājušā gada maijā Dienvidkorejas Apvienošanās ministrija sacīja, ka Ziemeļkoreja uz ārzemēm, galvenokārt uz Ķīnu un Krieviju ir nosūtījusi aptuveni 50 tūkstošus strādnieku. Lielākā daļa strādā rūpnīcās, būvniecībā, mežniecībā un restorānos. Viņi strādā nelegāli, sarežģītos darba apstākļos, un lielāko daļu algas viņi ir spiesti atmaksāt Ziemeļkorejas valstij.
Pēc tam, kad Kimam neizdevās vienoties ar Trampu par sankciju mīkstināšanu, viņš aicināja tautu uz “nacionālo vienotību un paļāvību sankciju skavās”. Paļāvība valsts medijos tika saukta par “uzspodrinātu zobenu” - šāds termins iepriekš tika pielietots, lai atsauktos uz kodolieročiem.
Eksperti norāda, ka Kims, ļoti iespējams, izmantojis lielu daļu savu ārvalstu valūtu rezerves, lai importētu dažādas preces no Ķīnas, lai saglabātu stabilitāti Ziemeļkorejas tirgū. Tāpat Zieemļkorejai ir milzīgs tirdzniecības deficīts, kas tiek kompensēts ar nelegālu tirdzniecību uz robežas ar Ķīnu.
“Ir skaidrs, ka Ziemeļkorejas rezerves rūk – tiek zaudēts liels daudzums naudas. Kad tā beigsies, būs grūta situācija, tāpēc Kims pēdējā laikā cenšas aktīvi rīkoties, lai pārtrauktu naudas aizplūšanu no valūtas rezervēm,” sacīja Bonhuns.
Vienprātības par to, cik lielas varētu būt Ziemeļkorejas rezerves, nav. Tiek pieļauts, ka Ziemeļkorejas valūtas rezerves varētu būt aptuveni piecu miljardi dolāru apmērā, kas ļautu valstij pie pašreizējām sankcijām un citiem faktoriem izturēt vēl trīs līdz piecus gadus. Tomēr pastāv iespēja, ka rezerves varētu beigties pat šī gada beigās.
Vai sankcijas piespiedīs Kimu pilnībā atteikties no kodolprogrammas, vēl nav skaidrs. Kims kodolieročus uzskata par spēcīgāko argumentu savas valsts un režīma drošībai. 12. aprīļa uzrunā Kims sacīja, ka sankcijas ir paredzētas, lai vispirms atbruņotu Ziemeļkoreju, un pēc tam panāktu arī režīma maiņu valstī.
Tomēr Ziemeļkorejai nav par ko bažīties, uzskata eksperti. Pat ja arī būs kādi signāli par iespējamu humanitāro krīzi Ziemeļkorejā, tad, visticamāk, tai palīgā steigs Ķīna, kura nevēlas valstī uzņemt lielu daudzumu bēgļu no Ziemeļkorejas.
Tikām 2016. gadā no Ziemeļkorejas aizbēgušais diplomāts Thae Jonho uzskata, ka Ziemeļkorejas “stingrā līnija” turpināsies tik ilgi, kamēr Ziemeļkoreja saņems palīdzību no Ķīnas un Krievijas. Ja ar palīdzību no Ķīnas Ziemeļkoreja var rēķināties, tad ar Krieviju “vēl ir jāstrādā”. Un tas, Jonho prāt, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Kimam ir svarīga tikšanās ar Putinu.
