Krievijas autokrāts Vladimirs Putins trešdien parakstīja rīkojumu, ar kuru Austrumukrainas prokrievisko separātistu kontrolētajās teritorijās dzīvojošajiem tiks atvieglota pieteikšanās Krievijas pasei, vēsta raidorganizācija BBC. Šo soli nosodījuši politiķi gan Ukrainā, gan arī ārvalstīs.
Politiskie komentētāji to uzskata par pirmo Krievijas mesto izaicinājumu jaunievēlētajam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Zelenska komanda sociālajos tīklos dēvējusi Krieviju par "agresorvalsti, kas karo pret Ukrainu".
Savukārt Putins apgalvo, ka jaunais likums esot "tikai humāns jautājums".
Putina rīkojums attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvo starptautiski neatzītajās Doņeckas un Luhanskas republikās, ko pēc 2014.gada Krimas okupācijas sagrāba Krievijas atbalstītie separātisti.
Putins apgalvo, ka šajos reģionos dzīvojošajiem "pilnībā liegtas pilsoņu tiesības" un ka šie cilvēki nevarot "normāli pārvietoties" un "apmierināt pašas vienkāršākās savas vajadzības".
"Mēs nevēlamies sagādāt problēmas jaunajai Ukrainas valdībai," piebilda Putins.
Zelenskis priekšvēlēšanu laikā izteicās, ka gribot "atjaunot attiecības" ar Austrumukrainu un sākt "spēcīgu informatīvo karu, lai izbeigtu konfliktu".
Krievija uz to reaģēja, sakot, ka no Zelenska gaida "adekvātu spriestspēju, godīgumu un pragmatismu", jo tikai tā varēšot rast risinājumu konfliktam.
Zelenska komanda sociālajā tīklā "Facebook" publicētā ierakstā norādīja, ka Krievija, pieņemot jauno likumu, "atzinusi savu kā okupāciju paveikušas valsts atbildību".
"Šis rīkojums nepavirza mūs tuvāk pašam galvenajam mērķim - pamieram," teikts Zelenska paziņojumā. Tajā starptautiskā kopiena tika mudināta vērst pret Krieviju "diplomātisko un sankciju spiedienu".
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins nodēvējis Putina lēmumu par "agresijas un jaukšanās iekšējās lietās turpinājumu". Viņš aicināja Austrumukrainas separātistu reģionus nepieņemt Krievijas pases.
"Krievija jums atņēma tagadni, un tagad tā ielaužas jūsu nākotnē," viņš tvītoja.
Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Irina Gersaščenko norādīja, ka Putins ar šo rīkojumu nācis klajā zīmīgā laikā. Putins "vienmēr izmanto neskaidrības un pārmaiņu periodus, lai iedurtu vēl vienu dunci Ukrainai mugurā", viņa sacīja.
Gersaščenko norādīja, ka tas ir 2015.gadā Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas starpā parakstīto miera līgumu "rupjš pārkāpums".
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādījis, ka Putins 2002. un 2008.gadā pases piesolīja arī Gruzijas separātistu reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā dzīvojošajiem, kā rezultātā Krievija okupēja 20% Gruzijas teritorijas.
ASV nosodījušas Putina rīkojumu, nodēvējot to par provokāciju.
Kā paziņoja ASV Valsts departaments, "Krievija ar šo ārkārtīgi provokatīvo rīcību pastiprina uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai un rada nopietnus šķēršļus Minskas vienošanās izpildei un Donbasa reintegrācijai".
Tikmēr Ukrainas pārstāvniecība ANO sakarā ar Putina rīkojumu vērsusies pie ANO Drošības padomes, lai tiktu sasaukta sēde šī jautājuma apspriešanai.
Kā pavēstīja Ukrainas pārstāvis ANO Volodimirs Jeļčenko, "tas ir rupjš solis, kas ir pretrunā ar Drošības padomes apstiprināto Minskas vienošanos".
Rīkojums paredz, ka atsevišķu Doņeckas un Luhanskas rajonu iedzīvotāju iesniegumi par Krievijas pilsonības piešķiršanu jāizskata ne vairāk kā trīs mēnešu laikā. Vienkāršotā procedūra paredz Krievijas pases iegūšanu bez citos gadījumos obligātajiem eksāmeniem un prasības piecus gadus dzīvot Krievijas teritorijā.
Krievijas pilsonības iegūšanai pietiek ar iesniegumu un personu apliecinošiem dokumentiem.
Uz 2019.gada 1.janvāri okupēto Doņeckas rajonu iedzīvotāju skaits tika lēsts ap 2,28 miljoniem, bet Luhanskas - ap 1,45 miljoniem.
Savulaik Kremlis masveidā izsniedza Krievijas pases Gruzijas separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu iedzīvotājiem.
