Izrādās, cilvēks saož arī ar mēli (1)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Chemical Senses”, rakstīts, ka pilnībā funkcionējoši ožas receptori tika atrasti šūnās, kas atrodas garšas kārpiņās uz mēles.

Iepriekš tika uzskatīts, ka sistēmas, kas cilvēkiem un citiem zīdītājiem ļauj sajust smaržu un garšu, ir nošķirtas, un, lai mēs justu garšu, smadzenes iegūto informāciju kombinē. Proti, kamēr mēle uztver, vai ēdiens ir sāļš, salds, skābs vai rūgts, deguns sniedz detalizētāku informāciju par sagaršotās lietas smaržu.

Pētījumā zinātnieki pievērsušies arī jautājumam par to, vai smaržas un garšas informācijas kombinēšanās vispirms notiek smadzenēs. Ir atrasti pierādījumi, ka tā vis nav, proti, tā vispirms notiek uz mēles.

“Tas, protams, nenozīmē, ka, lai saostu lietas, ir jāatver mute. Mūsu pētījums var palīdzēt izskaidrot, kā smaržas molekulas ietekmē garšas uztveri, turklāt tas, ka mēs vienā šūnā esam atraduši gan garšas, gan ožas receptorus, sniedz unikālu iespēju pētīt smaržas un garšas stimulu savstarpējo mijiedarbi mēlē,” komentēja pētījuma vecākais autors Mehmets Hakans Ozdeners.

Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki veica ģenētiskus un bioķīmiskus testus, lai laboratorijas apstākļos varētu pētīt cilvēka garšas kārpiņas.

Veikt šo pētījumu Ozdneru pamudināja viņa 12 gadu vecais dēls, kurš pajautāja, vai čūskas bāž ārā savu mēli, lai saostu lietas.

Pētnieki cer, ka šis darbs palīdzēs cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju, ļaujot izveidot jaunas garšas, neizmantojot neveselīgas sastāvdaļas.

Savukārt kādā citā nesenā pētījumā zinātnieki atklāja, ka cilvēks ožu izmanto arī, lai orientētos telpā.