Kazahstānā noris Sīrijas "miera sarunu" kārtējais raunds

FOTO: AFP/SCANPIX

Centienos panākt Sīrijas pilsoņkara izbeigšanu un nostiprināt savas intereses konflikta politiskajā atrisinājumā, Kazahstānas galvaspilsētā Nursultanā ceturtdien uz Sīrijas miera sarunu kārtējo raundu ieradušies Irānas, Krievijas un Turcijas delegāti.

Kazahstānas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka ceturtdien galvaspilsētā ieradušās šo trīs valstu delegācijas, kā arī Sīrijas valdības un bruņotās opozīcijas delegācijas.

Sarunas vispirms notiks divpusējos un trīspusējos formātos, bet piektdien gaidāma plenārsēde, teikts ministrijas paziņojumā.

Ceturtdien gaidāma arī ANO īpašā sūtņa Jeira Pedersena ierašanās.

Sarunās uzmanība tiks pievērsta situācijai Idlibas provincē, kas atrodas teroristu grupējuma "Al Qaeda" agrākā Sīrijas atzara "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) kontrolē.

Pēc tam, kad tika panākta vienošanās starp Krieviju, kas Sīrijas konfliktā atbalsta valdību, un nemiernieku atbalstītāju Turciju, septembrī tika atlikts valdības spēku uzbrukums Idlibā.

Kopš HTS janvārī pilnībā pārņēma kontroli reģionā no konkurējošajiem nemiernieku grupējumiem, valdības spēku uzbrukumi pastiprinājušies.

Citu sarunu jautājumu vidū būs apmaiņa ar ieslodzītajiem un humānās palīdzības sadale.

Maskava varētu censties paātrināt Sīrijas konstitucionālās komitejas izveidi, ziņu aģentūrai AFP atzina Rietumu diplomāts, norādot - Maskava apzinās, ka Sīrijas miera sarunu tā dēvētajā Astanas formātā pēdējās sarunu kārtās panākts neliels progress.

Šādas komitejas izveidē īpaši ieinteresēta ir ANO, kas priekšroku dod pašu sīriešu vadītam konflikta atrisinājumam.

"Pat ja konstitucionālā komiteja tiek izveidota, paies ilgs laiks, līdz tiks panākts pat ļoti neskaidrs rezultāts," norādīja diplomāts.

Kazahstānas galvaspilsēta pagājušajā mēnesī oficiāli tika pārdēvēta par Nursultanu, bet Irānas, Krievijas un Turcijas atbalstītās Sīrijas miera sarunas, kas sākās 2017.gada janvārī, joprojām tiek dēvētas par "Astanas procesu" jeb "Astanas formātu".

Sīrijas pilsoņkara astoņos gados dzīvību zaudējuši vairāk nekā 370 000 cilvēku, liecina aktīvistu aplēses.

Pilsoņkarš Sīrijā sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Uz augšu