Balvu novada mērs cer, ka ar kaimiņiem spēs risināt diplomātiskas sarunas par apvienošanos

Domes vadītājs atzina, ka pašlaik ir grūti komentēt plānotās reformas ieguvumus, jo vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Viņš uzskata, ka reforma nedrīkst samazināt iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumus. Lai tos nodrošinātu, svarīgs ir arī ceļu tīkls, taču, piemēram, Balvu novadā Krišjāņu pagasts joprojām nav ar asfaltētu ceļu savienots ar novada administratīvo centru.

Vienlaikus Pušpurs neslēpa, ka reforma samazinās administratīvos izdevumus. Taču viņam ir bažas, ka iedzīvotāji, kas nebūs apmierināti ar reformu, savu nostāju varētu paust, izbraucot uz citām pašvaldībām vai emigrējot no valsts.

"No savas puses esmu gatavs apliecināt, ka būšu gatavs strādāt, lai panāktu vienmērīgu visas teritorijas attīstību, jo jādomā valstiski," apgalvoja Pušpurs, kura vadītājai pašvaldībai plānots pievienot Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadu.

Pašlaik gan pašvaldības vēl nav sēdušās pie sarunu galda, lai gan sadarbojas vairākās jomās un pārvalda kopīgas kapitālsabiedrības.

"Domāju, ka spēsim pieņemt lēmumus, kas balstīti uz saprātu, saimnieciskumu un diplomātiju, nesanaidojoties un nepasliktinot iedzīvotāju ikdienu," komentēja Pušpurs.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.