Igaunijas iedzīvotājs grezni uzdzīvojis par izkrāptu naudu; tiesa liek atmaksāt vien ceturto daļu

FOTO: Pixabay

Kā nozagt daudz naudas, bet pēc tiesas lēmuma pasludināšanas atdot četras reizes mazāk? Lai to paveiktu, nepieciešams pēc iespējas ātrāk nozagto naudu notērēt skaistai dzīvei. Kā vēsta medijs “Postimees”, kāds Igaunijas iedzīvotājs no vairākiem uzņēmumiem izkrāpis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, ko vēlāk notērējis greznam dzīvesveidam.

Kā igauņu laikrakstam pastāstīja bijušā jaunuzņēmuma vadītāja Veiko Umala paziņas, vīrietis gadiem ilgi īrēja greznu dzīvokli par 800 eiro mēnesī, brauca dārgā automašīnā, taču dzīvoja bez oficiāliem ienākumiem. Viņam no investoriem izdevās iegūt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Saņemot investoru līdzekļus, Umals apzināti savu jaunuzņēmumu noveda līdz bankrotam, taču tas neglāba viņu no soda.

Umals kriminālprocesā tika atzīts par vainīgu naudas līdzekļu izkrāpšanā lielā apmērā, tomēr daudzus pārsteidza fakts, ka viņam jāatmaksā tikai ceturtā daļa no izkrāptās summas.

Ar ko tas viss sākās?

2015. gada decembris. Umals satikās ar “Postimees” žurnālistu un parādīja jaunu mobilo lietotni - “Where2Go” (W2G). Uzņēmējs stāstīja, ka viņam lietotnes ideja radusies kādā no bāriem Stokholmā, kur viņš dzēris jau otro alus kausu un prātojis, kurp doties, lai turpinātu izklaides.

W2G bija lietotne, kurā apkopota informācija par uzdzīves iespējām konkrētajā apdzīvotajā vietā, piemēram, par ballīšu vietām, koncertu biļetēm.

Tikšanās laikā Umals centās pārliecināt žurnālistu, ka W2G iekaros popularitāti visā pasaulē – jau tobrīd lietotni izmantoja aptuveni 5000 cilvēku. Tomēr patiesībā 2015. gada decembris bija brīdis, kad Umals gatavojās “nogremdēt” savu jaunuzņēmumu.

Divus gadus iepriekš, 2013. gada decembrī, Umals sagatavoja biznesa plānu, taču naudas viņam nebija. Tomēr Umals varēja lepoties ar kontaktiem. Palīgā jaunajam uzņēmējam steidzās investori – galvenokārt uzņēmēji no izklaides sfēras. Neviens no viņiem nav plaši pazīstama un publiska persona, tāpēc šiem uzņēmējiem investīcijas Umala projektā kļuva par mokošu epopeju.

Lielākie investori atvēlēja dāsnas summas, piemēram, 100 tūkstošus eiro. Kopumā Umala jaunajā jaunuzņēmumā OU “Where To Go” (WTG) naudu investēja vairāk nekā desmit cilvēki, kuri pilnībā uzticējās Umalam. Investori, kas kļuva arī par WTG akcionāriem, neinteresējās, vai viņa uzņēmumā ir redzams kāds progress.

2014. gada beigās WTG grāmatveža sastādītās finanšu atskaites netīšām pamanīja viens no investoriem – viņam tas bija nepatīkams pārsteigums, jo no uzņēmuma kases bija pazuduši faktiski visi naudas līdzekļi. Tieši tādēļ investori pieprasīja Umalam paskaidrojumus, kur palikusi viņu ieguldītā nauda.

Umalam izdevās pārliecināt investorus, ka visa nauda ieguldīta jaunas mobilās lietotnes attīstīšanā. Viņš apgalvoja, ka par naudu nav ko uztraukties, jo jau drīzumā investori varētu saņemt pirmo peļņu.

Investori deva Umalam otro iespēju, lai gan patiesībā uzņēmējs turpināja citas – viņam piederošas firmas aizsegā izkrāpt naudu.

Umals brīvi izmantoja jaunuzņēmuma naudu, apmaksājot nakšņošanu lepnās viesnīcās, restorānos, kā arī dzīvojot skaļu naktsdzīvi. No jaunuzņēmuma bankas kartes kopumā viņš iztērēja gandrīz 75 tūkstošus eiro, tāpat savam otram uzņēmumam pārskaitīja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Ar laiku lielākie investori vairs nevarēja sazvanīt jaunuzņēmēju. “Mums bija jāsavāc visi 11 WTC akcionāri un jāpadzen Umals no uzņēmuma vadītāja amata. Tomēr, lai to izdarītu, bija nepieciešami trīs mēneši, un šajā laikā Umalam izdevās burtiski izzagt šo firmu,” sacīja viens no investoriem.

Bez bankas konta iztukšošanas Umals slēdza serveri un piesavinājās par 70 tūkstošiem eiro izstrādāto programmatūras kodu, kādēļ lietotne W2G pārtrauca savu darbu. Viņa lepnais dzīvesveids atstāja uzņēmumam 40 tūkstošu eiro lielus parādus, un firma nonāca bankrota priekšā.

Tikmēr mobilo aplikāciju lejupielādes vietnē parādījās jauna lietotne - “Valdo App”, kam bija ļoti līdzīgs dizains un ideja kā nu jau slēgtajai W2G.

Viens no WTG akcionāriem pieļāva, ka Umals faktiski ir nozadzis sava iepriekšējā uzņēmuma biznesa ideju, kā arī vērtīgu programmatūras kodu, kas nu tika pielāgots un pārrakstīts jaunās lietotnes vajadzībām. Tāpat WTG uzņēmuma dizainers tika pārcelts uz darbu citā Umalam piederošajā uzņēmumā.

Tajā pašā laikā WTG akcionāri varēja pārliecināties par Umala apbrīnojamo bezkaunību – viņš aicināja biznesmeņus investēt savus līdzekļus jaunajā “Valdo App”, tomēr jau drīzumā Umals bija spiests pamest biznesu.

Arī “Valdo App” projektā iesaistītie investori bija neapmierināti par šādu Umala rīcību, un tādēļ par viņu tika ziņots policijā.

Neraugoties uz to, ka Umals piesavinājās vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, viņa nodarītais postījums bija daudz lielāks. Krāpnieks nemaksāja saviem darbiniekiem algas, tika veltīgi iztērēti resursi un darbs – izstrādāts sarežģīts lietotnes kods, darbs ar 5000 klientiem, kā arī investīcijas. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka aptuvenais kaitējums nodarīts 285 tūkstošu eiro apmērā.

Investīciju firmas vadītājs, kurš pamanīja iztrūkumus finansēs, vērsās pie advokātiem, kas savukārt par notikušo ziņoja policijai. Krimināllietas izmeklēšana ilga vairākus gadus un tika pabeigta vien šī gada martā.

Umals atzīts par vainīgu naudas izkrāpšanā lielos apjomos. Par naudas piesavināšanos un apzinātu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam tiesa piesprieda viņam divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu un trīs gadu ilgu pārbaudes laiku.

Par galveno cietušo atzīts Umala bijušais uzņēmums WTG un tā investori. Viņiem gan nācās piekrist kompromisam – ieguldītos līdzekļus pilnībā neizdosies atgūt, jo tiesa lēma, ka Umalam jāatdod vien ceturtā daļa ieguldītās naudas, tas ir, 25 tūkstoši eiro.

“Nācās piekrist šādam variantam, jo pretējā gadījumā mēs neko nebūtu dabūjuši. Investoriem tika skaidrots, ka citas alternatīvas nav, jo notiesātajam nav neviena īpašuma. Vai viņš atdos kaut vai ceturto daļu? Nezinu, vēl neesmu saņēmis ne centa. Laiks rādīs,” sacīja investors, kurš ieguldīja Umala projektā 20 tūkstošus eiro.

Viens cits investors spriež, ka tiesas procesā nav ņemts vērā arī cits faktors – uzņēmuma vērtība. “Investoru zaudēto naudu ir viegli saskaitīt. Tomēr zādzības dēļ firma kļuva rīcībnespējīga, un pirms tam tai bija ievērojama vērtība. Pēc pēdējā veiksmīgā darījuma uzņēmums maksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro. Tad sanāk, ka visa šī nauda ir vienkārši nomesta zemē?”

Savukārt pats Umals savu vainu neatzīst – viņš norāda, ka WTG bankrots ir saistāms ar divu akcionāru konfliktu.

“WTG noriets sākās tad, kad mans biznesa partneris sāka pārliecināt potenciālos investorus aiz manas muguras, ka šajā uzņēmumā nevar ieguldīt naudu. Tā vietā viņš sāka demonstrēt savu lietotni, nevis to, ko veidoja WTG. Viņš strādāja pats pret savu uzņēmumu,” teica Umals.

Umals uzsver, ka šajā lietā lielākais cietušais ir viņš pats, tomēr tiesas lēmumu ciena, tādēļ Umals ir sācis atmaksāt tiesas noteikto atmaksu investoriem. Viņš atzīst, ka ir guvis mācību nākotnei un neizslēdz, ka kādreiz atgriezīsies biznesa vidē.

Uz augšu