Bez bankas konta iztukšošanas Umals slēdza serveri un piesavinājās par 70 tūkstošiem eiro izstrādāto programmatūras kodu, kādēļ lietotne W2G pārtrauca savu darbu. Viņa lepnais dzīvesveids atstāja uzņēmumam 40 tūkstošu eiro lielus parādus, un firma nonāca bankrota priekšā.
Tikmēr mobilo aplikāciju lejupielādes vietnē parādījās jauna lietotne - “Valdo App”, kam bija ļoti līdzīgs dizains un ideja kā nu jau slēgtajai W2G.
Viens no WTG akcionāriem pieļāva, ka Umals faktiski ir nozadzis sava iepriekšējā uzņēmuma biznesa ideju, kā arī vērtīgu programmatūras kodu, kas nu tika pielāgots un pārrakstīts jaunās lietotnes vajadzībām. Tāpat WTG uzņēmuma dizainers tika pārcelts uz darbu citā Umalam piederošajā uzņēmumā.
Tajā pašā laikā WTG akcionāri varēja pārliecināties par Umala apbrīnojamo bezkaunību – viņš aicināja biznesmeņus investēt savus līdzekļus jaunajā “Valdo App”, tomēr jau drīzumā Umals bija spiests pamest biznesu.
Arī “Valdo App” projektā iesaistītie investori bija neapmierināti par šādu Umala rīcību, un tādēļ par viņu tika ziņots policijā.
Neraugoties uz to, ka Umals piesavinājās vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, viņa nodarītais postījums bija daudz lielāks. Krāpnieks nemaksāja saviem darbiniekiem algas, tika veltīgi iztērēti resursi un darbs – izstrādāts sarežģīts lietotnes kods, darbs ar 5000 klientiem, kā arī investīcijas. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka aptuvenais kaitējums nodarīts 285 tūkstošu eiro apmērā.
Investīciju firmas vadītājs, kurš pamanīja iztrūkumus finansēs, vērsās pie advokātiem, kas savukārt par notikušo ziņoja policijai. Krimināllietas izmeklēšana ilga vairākus gadus un tika pabeigta vien šī gada martā.
Umals atzīts par vainīgu naudas izkrāpšanā lielos apjomos. Par naudas piesavināšanos un apzinātu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam tiesa piesprieda viņam divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu un trīs gadu ilgu pārbaudes laiku.
Par galveno cietušo atzīts Umala bijušais uzņēmums WTG un tā investori. Viņiem gan nācās piekrist kompromisam – ieguldītos līdzekļus pilnībā neizdosies atgūt, jo tiesa lēma, ka Umalam jāatdod vien ceturtā daļa ieguldītās naudas, tas ir, 25 tūkstoši eiro.
“Nācās piekrist šādam variantam, jo pretējā gadījumā mēs neko nebūtu dabūjuši. Investoriem tika skaidrots, ka citas alternatīvas nav, jo notiesātajam nav neviena īpašuma. Vai viņš atdos kaut vai ceturto daļu? Nezinu, vēl neesmu saņēmis ne centa. Laiks rādīs,” sacīja investors, kurš ieguldīja Umala projektā 20 tūkstošus eiro.
Viens cits investors spriež, ka tiesas procesā nav ņemts vērā arī cits faktors – uzņēmuma vērtība. “Investoru zaudēto naudu ir viegli saskaitīt. Tomēr zādzības dēļ firma kļuva rīcībnespējīga, un pirms tam tai bija ievērojama vērtība. Pēc pēdējā veiksmīgā darījuma uzņēmums maksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro. Tad sanāk, ka visa šī nauda ir vienkārši nomesta zemē?”
Savukārt pats Umals savu vainu neatzīst – viņš norāda, ka WTG bankrots ir saistāms ar divu akcionāru konfliktu.
“WTG noriets sākās tad, kad mans biznesa partneris sāka pārliecināt potenciālos investorus aiz manas muguras, ka šajā uzņēmumā nevar ieguldīt naudu. Tā vietā viņš sāka demonstrēt savu lietotni, nevis to, ko veidoja WTG. Viņš strādāja pats pret savu uzņēmumu,” teica Umals.
Umals uzsver, ka šajā lietā lielākais cietušais ir viņš pats, tomēr tiesas lēmumu ciena, tādēļ Umals ir sācis atmaksāt tiesas noteikto atmaksu investoriem. Viņš atzīst, ka ir guvis mācību nākotnei un neizslēdz, ka kādreiz atgriezīsies biznesa vidē.