Ar virzītajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā Latvija virzās pretēji Eiropā īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā, sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot ceturtdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstos grozījumus likumā.
Viņš norādīja, ka FKTK jau ir skaidrojusi, ka komisijas funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu FKTK jau veic.
"Saistībā ar "Moneyval" procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā reformēts kompetentākais uzraudzības posms pirms "Moneyval" novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus," pauda Putniņš.
FKTK priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka komisija nav saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban.
"Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas - kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas," uzsvēra Putniņš.
Tāpat viņš minēja, ka šo procesu norisi vēro arī starptautiskie partneri - Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde un citas organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres. "Vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs papildu paskaidrojumus?" piebilda Putniņš.
FKTK aģentūrai LETA skaidroja, ka ar šobrīd virzītajiem grozījumiem FKTK likumā Latvija virzās pretēji Eiropas Savienības pieejai, kurā finanšu noziegumu novēršana, kontrole un izmeklēšana nav finanšu iestāžu uzraugu kompetence, tostarp Eiropas Parlaments nesen nolēma veidot Eiropas Finanšu izlūkošanas iestādi, vēl vairāk nodalot noziegumu novēršanu un izmeklēšanu no klasikā banku uzrauga funkcijām.
Komisijā arī atzīmēja, ka būtisku reformu veikšanai finanšu sektorā jābūt kvalitatīvi sagatavotai un stratēģiski mērķtiecīgi vadītai, lai nenodarītu lieku reputācijas kaitējumu kopš 2016.gada notiekošajam pārmaiņu vadības darbam finanšu sektorā.
"Vērtējot šodienas Budžeta un finanšu komisijas steidzamo lēmumu par vairāku likumu grozījumu paketes virzīšanu Saeimas balsojumam jau nākamnedēļ, pēc būtības ir skatīti tikai grozījumi FKTK likumā, kas paredz šīs iestādes vadības jeb visas padomes nomaiņu, kaut arī FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieci Saeima ir iecēlusi amatā 2016.gadā uz sešu gadu termiņu, un šo amatpersonu mandāts ir spēkā līdz 2022.gadam. Pēc būtības nav izskatīti un nav bijušas normatīvo aktu izstrādes procesā nepieciešamās diskusijas par pārējo divu likumu grozījumiem - Kredītiestāžu likuma un likuma "Par valsts noslēpumu"," pauda komisijas pārstāvji.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz iespēju šogad 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.
Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka Saeima šo likumprojektu skatīs nākamnedēļ.
Deputāti otrdien, 23.aprīlī, jau diskutēja par šo un saistītajiem likumprojektiem. Toreiz vairāki deputāti - Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), Igors Pimenovs (S) un Gatis Eglītis (JKP) - norādīja, ka iecerētas likuma izmaiņas pirms balsojuma būtu jāizrunā frakcijās, līdz ar to mudināja par tiem lemt vēlāk. Līdz ar to komisija par šo likumprojektu nenobalsoja otrdien, bet izdarīja to ceturtdien.
Kiršteins pēc ceturtdien notikušās sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka deputāti pārrunājuši šo jautājumu un vienojušies iesniegt priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu, lai pilnveidotu iecerēto regulējumu. Piemēram, priekšlikumi varētu attiekties uz FKTK padomes locekļu izvirzīšanu, tāpat jāatrisina jautājums par to, kā jau šogad varēs virzīt jauno FKTK padomi, ja pašreizējās pilnvaras vēl nebūs beigušas.
Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā paredzēts noteikt desmit dienu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.
