Turpina pasliktināties Latvijas iedzīvotāju vērtējums par kopējo situācijas attīstību valstī

Atbilstoši datiem mēneša laikā par četriem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā, martā veidojot 56%, vienlaikus par četriem procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, veidojot 28%.

Kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss sarucis par astoņiem punktiem, martā sasniedzot atzīmi -28, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējā gada laikā. Zemāks indekss gada laikā fiksēts tikai pērn jūnijā, kad rādītājs sasniedza atzīmi -31, teikts pētījumā.

Mēneša laikā par pieciem procentpunktiem ir palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā vērtē kritiski (februārī - 47%, martā - 52%), kamēr attiecīgais indekss ir noslīdējis par četriem punktiem - līdz 29 punktiem, atgriežoties 2018.gada jūlija līmenī.

Sliktākais vērtējums kopš 2017.gada gada septembra ir sniegts, vērtējot Latvijas ekonomikā notiekošās izmaiņas - indekss martā ir samazinājies līdz -22 punktiem.

Kritiskāks noskaņojums nekā pirms mēneša pausts arī, paredzot, kā pēc gada būs mainījies Latvijas ekonomikas stāvoklis: par četriem procentpunktiem - līdz 18% ir samazinājies optimistiski noskaņoto respondentu īpatsvars, bet indekss ir pazeminājies no -2 līdz -5.

Nedaudz biežāk kā pirms mēneša respondenti pauduši neapmierinātību ar savas ģimenes materiālo situāciju - februārī neapmierinātību ar ar savas ģimenes materiālo situāciju izteica 26% respondentu, bet martā - 28%. Vienlaikus attiecīgais indekss ir samazinājies no -6 līdz -7.

Savukārt, prognozējot ģimenes finansiālo stāvokli pēc gada, martā 21% (februārī - 22%) respondentu bija noskaņoti pozitīvi, bet 14% (13%) - kritiski.

Kritiskāka attieksme nekā pirms mēneša pausta pret iespējām atrast labu darbu: indekss ir pasliktinājies par diviem punktiem un bija -27 punkti. Martā pesimistiski par iespējām atrast labu darbu bija 50% respondentu (pirms mēneša - 48%), kamēr 12% respondentu (12%) bija optimistiski par iespējām atrast labu darbu.

Gan februārī, gan martā jaunās valdības darba vērtējums bija līdzīgs: indekss abos mēnešos bija -37, kas ir labāks rādītājs nekā 2019.gada janvārī, kad indekss bija samazinājies līdz -42 procentpunktiem.

Dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laika posmā no 2019.gada 9. līdz 18.martam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, aptaujāti 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.