Pētījums: Pašvaldībām ir sarežģīti pārņemt kontroli par pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdens novadīšanas sistēmu

Tajā secināts, ka praksē lietus ūdeņu apsaimniekošanā pielieto pieeju pēc iespējas ātrāk novadīt lietus ūdeņus un gruntsūdeņu no apbūvētajām teritorijām uz dabīgām ūdenstecēm. Tā rezultātā netiek analizētas kopējās koplietošanas un individuālā īpašnieka ūdens novadīšanas sistēmas izbūves un uzturēšanas izmaksas, vērā ņemot tikai izmaksas konkrētajā attīstības projektā.

Vienlaikus projektos, kuros attīstītājam jāsedz visi infrastruktūras izveides un bieži vien arī uzturēšanas izdevumi, daudz lielāka uzmanība tiek veltīta nokrišņu notekūdeņu novadīšanai, nevis ilgtermiņa risinājumiem. Tāpēc būtu jāizstrādā un jāievieš integrētos Sateces baseinu apsaimniekošanas plānus, ņemot vērā applūšanas mazināšanas un ūdens kvalitātes aspektus. Sateces baseinu apsaimniekošanas plānu risinājumus būtu jāņem vērā izstrādājot teritorijas plānojumu, projektējot, būvējot un uzturot ūdens novadīšanas infrastruktūru. Teritorijās, kur nokrišņu notekūdeņu novadīšanai būtiska loma vai potenciāls ir kanalizācijas kopsistēmai, sateces baseinu apsaimniekošanas plāniem būtu jāapskata arī šīs ūdenssaimniecības infrastruktūras veids.

Pētījuma autori rosina Sateces baseinu apsaimniekošanas plānus izstrādāt kā vienas pašvaldības tematiskos plānojumus. Lai pašvaldības stimulētu to darīt, būtu ieteicams Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteikt, ka pašvaldība var ieviest samaksu par esošās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, ja attiecīgajā teritorijā izstrādāti sateces baseinu apsaimniekošanas plāni. Savukārt Eiropas Savienības atbalstu nokrišņu notekūdeņu novadīšanas infrastruktūrai vēlams piešķirt tad, ja attiecīgajā teritorijā izstrādāts sateces baseina apsaimniekošanas plāns.

Pētījumā secināts, ka normatīvajos aktos nav atspoguļots ūdens novadīšanas sistēmas integrētais raksturs un vienotība, nav noteikta prasība skatīt ūdens noteci kompleksi viena sateces baseina ietvaros, kā arī pastāv citas nepilnības. Likumdošanā nav noteikts nepieciešamības gadījumā savienot sistēmu kopplūsmas un noteces. Tāpat Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā iztrūkst nepārprotami iekļautas normas, ka nokrišņu ūdens novadīšana ir iekļaujama ūdenssaimniecības pakalpojumu sastāvā.

Vēl viena problēma ir tas, ka normatīvajos aktos nav pietiekami atspoguļota un nostiprināta klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens novadīšanas infrastruktūru un sistēmas noturības plānošana pret ekstrēmajām lietusgāzēm. Latvijas teritorijā ir veikta virkne pētījumu, kas analizē nokrišņu daudzuma pieaugumu klimata pārmaiņu rezultātā, izmaiņas gada mēnešos, nākotnes prognozes un scenārijus, tomēr tajos formulēto ieteikumu ieviešana likumdošanā ir gausa, un, plānojot un projektējot nokrišņu novadīšanas infrastruktūru, nepastāv prasība ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpat ūdens novadīšanas jomā strādājošiem speciālistiem nav informācijas par sateces baseinu ūdens novadīšanas infrastruktūru.

Savukārt Latvijas būvnormatīvos nav ņemtas vēra klimata pārmaiņu tendences un ekstrēmie nokrišņu gadījumi. Tamdēļ esošās un jaunizbūvētās lietus kanalizācijas sistēmas netiek galā tām izvirzītajiem mērķiem un applūst. Lai tā nebūtu, jānovērš neskaidrības Latvijas būvnormatīvā LBN 223-15 "Kanalizācijas būves", skaidri nosakot, kādi pieņēmumi jāizmanto nosakot vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, projektējot lietus kanalizāciju, kā arī ļaut to noteikt ar aprēķinu, ņemot vērā galējo pieļaujamo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu.

Pētījuma autori rosina, sadarbojoties Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, VARAM un to pakļautībā esošajām struktūrām, kā arī citām ieinteresētajām pusēm organizēt darbu konkrētu izmaiņu formulēšanai normatīvajos aktos, apspriest tās un virzīt uz apstiprināšanu Saeimā. Tāpat jāizstrādā virkni tehnisko standartu, vadlīniju, jāveic meteoroloģisko datu apkopojums un prognozes, kam ir vajag papildus ārējo finansējumu.

Pētījuma autori ir Jurijs Kondratenko, Liene Zīliņa, Juris Laicāns, Baiba Gulbe un Daina Ieviņa un tas veikts, balstoties uz kvantitatīvo datu analīzi, lai iegūtu padziļinātas zināšanas par visu spēkā esošo, ar uzdevumu saistīto likumdošanu un īstermiņā plānotās izmaiņas. Tāpat organizētas visu iesaistīto mērķa grupu darba grupas plaša viedokļa izzināšanai, ekspertu darba grupas un diskusijas, lai definētu kritiskākos likumdošanas trūkumus un izstrādātu kopīgu viedokli.