Spānijas parlamenta vēlēšanās bijusi neierasti liela vēlētāju aktivitāte

Līdz plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika) bija nobalsojuši 60,72% vēlētāju, kas ir par 9,5 procentpunktiem vairāk nekā tai pat laika periodā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2016.gadā, liecina oficiālie dati.

Jau ziņots, ka Spānijā šodien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuras pašreizējam premjerministram Pedro Sančesam nācās izsludināt tāpēc, ka parlaments februārī noraidīja viņa mazākuma valdības sastādīto budžetu 2019.gadam.

Saskaņā ar aptaujām katra no piecām lielajām nacionālajām partijām iegūs vairāk nekā desmit procentus balsu, un pirmo reizi Spānijas vēsturē nāksies veidot koalīcijas valdību, norāda Madrides domnīcas "Instituto Elcano" analītiķis Ignasio Molina.

Tomēr, ņemot vērā koalīciju veidošanas pieredzes trūkumu un virkni polarizējošu jautājumu, pēc ekspertu domām, valdību izveidot būs grūti.

Tik dziļu politisko krīzi, kādu Spānija piedzīvo šobrīd, valsts nav pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, un tās cēlonis lielā mērā ir Katalonijas neatkarības jautājums.

Neskatoties uz Madrides centrālās valdības aizliegumu, katalāņu separātisti 2017.gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu. Pamatojoties uz referenduma rezultātiem, Katalonijas reģionālais parlaments novembrī vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Spānijas.

Toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs, kas pārstāvēja PP, atlaida Katalonijas parlamentu un valdību un izsludināja ārkārtas vēlēšanas.

Taču decembrī notikušajās vēlēšanās katalāņu separātistiem izdevās saglabāt savu absolūto vairākumu, kā rezultātā Barselonas un Madrides pretstāve turpinās.

Sančes, kas nāca pie varas pagājuša gada jūnijā, gāžot Rahoja valdību, mēģinājis uzsākt sarunas ar katalāņu separātistiem, taču tas satracinājis labējo partiju elektorātu. Īpaši veiksmīgi bažas par valsts vienotības saglabāšanu savā labā izmantojusi "Vox".

Labējie izmantojuši arī konservatīvi noskaņotās sabiedrības daļas satraukumu par sociālistu īstenoto politiku dzimumu līdztiesības un viendzimuma pāru tiesību jomā, kā arī pieaugošo neapmierinātību ar nelegālo imigrāciju.

Lai gan priekšvēlēšanu debašu laikā uzmanība tika pievērsta arī tādiem jautājumiem kā mantošanas nodoklis un ekonomiskās problēmas, kas joprojām nomoka Spāniju, eksperti norāda, ka politikas fokuss ir mainījies.

"Tas ir tas pats, kas notiek daudzās citās valstīs," atzīst Eiropas Starptautisko attiecību padomes analītiķis Hosē Toreblanka, norādot, ka lielāka loma ir jūtām, vēlētāju neapmierinātībai un identitātes jautājumiem nekā politiskiem risinājumiem.