Maijā plānotā Baltkrievijas prezidenta Lukašenko vīzīte Latvijā pārcelta uz nenoteiktu laiku

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

FOTO: ITAR-TASS/ScanPix

Kopš Eiropas Savienība pirms četriem gadiem atcēla sankcijas pret Baltkrieviju, tā cenšas panākt Baltkrievijas tuvināšanos Rietumiem. Šajā procesā līderību ir uzņēmusies Latvija. Par Eiropas pēdējo diktatoru dēvētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau kopš 2017. gada ielūgts apmeklēt Latviju, tomēr gatavošanos vizītei abas puses sāka tikai pērn. Pirmā Lukašenko vizīte Eiropas Savienībā pēdējā desmitgadē bija paredzēta šī gada maijā, tomēr tā atlikta. 

“Nekā personīga” jau 2017. vēstīja par Latvijas ielūgumu Lukašenko. Kučinska vizītē un turpmākās ministru sarunās baltkrievi uz Latvijas ielūgumu atbildēja apstiprinoši. 

Plānotais vizītes laiks netika izziņots, bet drīz sākās gatavošanās, lai Lukašenko uzņemtu Latvijā šī gada maijā. Tagad tā tomēr uz nenoteiktu laiku atlikta, iespējams, tādēļ ka esošajam Latvijas prezidentam amatā vairs daudz nav atlicis.

Vaicāts par paredzēto vizīti, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda: "Jautājums, arī, protams, ir, kas notiek ar mūsu pašu Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras būs maija beigās, jūnijā, un tāpēc es nevaru pateikt, kad varētu šī vizīte notikt, bet ielūgums ir spēkā."

Baltkrievija ir otrs lielākais tranzīta avots uz Latvijas ostām. Gadiem norit arī sarunas par baltkrievu uzņēmēju interesi nopirkt naftas termināli Ventspilī vai Rīgā. Tomēr līdz šim tās bijušas neauglīgas. 

"Tas nav saistīts ar kaut kādu Latvijas neizdarību. Mūsu prezidents bija gatavs uzņemt. Es esmu ar viņu arī runājis, ka šobrīd vizītes atcelšanas iniciatīva vairāk nāk no Baltkrievijas, bet tas nesaistās ar mūsu valstu attiecībām, bet drīzāk ar prezidenta dienaskārtību, Baltkrievijas prezidenta dienaskārtību.

Tāds autoritārs, autoritatīvs prezidents, kāds baltkrieviem ir, viņš noteikti grib atstāt ne tikai solījumus, bet reālus darbus, bet šobrīd domāju, ka Baltkrievijai jātiek skaidrībā par savām attiecībām ar Krieviju, un tur tās sarunas par ekonomisko pusi ir visnotaļ nopietnas," skaidro bijušais premjers Māris Kučinskis. 

Baltkrievijas ekonomika teju pilnībā ir atkarīga no Krievijas, tostarp, no naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba". Pa to caur Baltkrievijas teritoriju uz Centrāleiropu Krievija piegādā ap 50 miljonu tonnu jēlnaftas gadā. Šī cauruļvada atzars ved arī uz Ventspili, bet melnā zelta plūsma tajā apsīkusi sen. Daļa "Družbas" naftas paliek divās baltkrievu pārstrādes rūpnīcās, kas to iepērk par stipri zemāku cenu. Krievija noteikusi termiņu: līdz 2024. gadam atlaides beigsies. 

"No Baltkrievijas puses, tad no viņu puses atkal visu laiku notiek šī koķetēšana starp Eiropu, starp Krieviju, tikko Krievija mazliet vairāk piegriež skrūves vai atkal piešķir kādu kredītu, vai piešķir atkal vairāk naftas, tā attiecīgi uzskati attiecībā uz Krieviju paliek siltāki un Krievijas ostas paliek mīļākas," saka Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.

Baltkrievijas alternatīva dārgākai naftai - 20 gadus senās idejas par Krievijas un Baltkrievijas apvienoto valsti atdzimšana, par ko arvien biežāk atgādina Kremlis. 

Krievijas noteiktais naftas atlaižu beigu datums 2024. gadā sakrīt ar laiku, kad beigsies Putina prezidentūra un kandidēt uz nākamo termiņu saskaņā ar konstitūciju viņš nevarēs. Kad Putins ar šo problēmu saskārās iepriekšējoreiz - 2008. gadā, - uz vienu termiņu viņu prezidenta amatā aizstāja Medvedevs, bet pats Putins kļuva par premjeru.

Tā valsts pamatlikumā noteiktais aizliegums kādam kļūt par prezidentu vairāk nekā divas reizes pēc kārtas tika veiksmīgi apiets, un četrus gadus vēlāk viņš atkal sēdās prezidenta krēslā. Šoreiz Putins varētu turpināt būt prezidents, jo tā vairs nebūtu Krievija, bet gan apvienotā Krievijas un Baltkrievijas savienība.

Uz ultimātu par augstāku naftas cenu Baltkrievija šopavasar atbildēja ar plāniem paaugstināt Krievijas naftas tranzīta tarifu pa "Družbu". Krievija aizliedza no Baltkrievijas importēt augļus, un uz to baltkrievi pirms divām nedēļām atbildēja ar draudiem slēgt "Družbu" pavisam, to pamatojot ar nepieciešamiem remontdarbiem. Tieši tobrīd baltkrievi Latvijā sprieda par iespēju caur Latvijas ostām ievest naftu no citiem piegādātājiem.

"Vēl nesen Latvijā viesojās Baltkrievijas transporta ministrs un arī Baltkrievijas dzelzceļa vadība. Mēs runājām par sadarbības paplašināšanu, par jaunu tirgu iespējām un iespējām Latvijas uzņēmējiem strādāt uz Baltkrievijas kravām," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Tā saruna nekādā formātā nav jauna. Tīri no manas zināšanas tās sarunas ir bijušas arī iepriekš, es pieļauju, kādus piecus gadus atpakaļ. Turpinot saglabāties Krievijas naftas piegādēm, es domāju, ka nav tīri ekonomiski nav nekāda pamatojuma kaut ko pirkt no ārpuses, bet tai pašā laikā, šai situācijai mainoties, skaidrs, ka tāda nepieciešamība var rasties. Līdz to arī Baltkrievijas puse šādus variantus ir izskatījusi, testējusi," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Nedēļu pēc baltkrievu draudiem slēgt "Družbu" cauruļvadu skāra lielākā krīze tā 55 gadu vēsturē. Kāds privāts piegādātājs Samāras reģionā cauruļvadā iepildīja piesārņotu jēlnaftu. To pamanīja tikai Baltkrievijā, kad no ierindas izgāja Moziras naftas pārstrādes rūpnīcas dzesēšanas iekārta. Baltkrievija pārtrauca naftas pieņemšanu no "Družbas", kā arī apturēja degvielas un citu naftas produktu eksportu, lai pašiem sējas laikā tās pietiktu. 

"Netīrā" nafta turpināja ceļu uz Eiropu, kur no tās atteicās arī Polija, Vācija, Slovākija, Čehija un Ungārija. Piesārņojums pa nesen uzbūvētu "Družbas" atzaru nonācis arī līdz Krievijas ostai Ustluga. 

"Es neticu, ka visā šajā piegādes ķēdē pilnīgi visiem iesaistītajiem kontroles dienestiem un arī neatkarīgajiem vērtētājiem un pārbaudītājiem, visiem būtu pēkšņi nobrukušas šī te sistēma jaunu un viņu nespētu identificēt visā šajā ķēdē, ka šīs problēmas," saka Krūmiņš.

Cauruļvadā šobrīd atrodas 700 tūkstoši tonnu piesārņotas naftas. Krievija sola, ka jau nākamnedēļ pa "Družbu" sāks plūst tīra nafta. Kā izpumpēs un kur liks piesārņoto, pagaidām ziņu nav. Putins jau paziņojis, ka naftas vada piesārņošana bijis apzināts uzbrukums, Medvedevs licis nedēļas laikā atrast vainīgos. Tikmēr Centrāleiropas degvielas ražotājiem jāspēj no citiem avotiem iepirkt un piegādāt "Družbā" iestrēgušo naftas apjomu. Tostarp Polijas degvielas ražotājam "PKN Orlen". Tas ir īpašnieks Mažeiķu naftas rūpnīcai, kas ar degvielu apgādā lielāko daļu Latvijas tirgus.

"Es neredzu nevienu pamata šobrīd celt trauksmi, vienkārši tas konstatēts fakts, ka šobrīd ir pārrāvums. Jautājums, cik operatīvi un ātri to visu atrisinās," saka premjers Krišjānis Kariņš.

"Latvija saņem pagājušajā gadā 9,7% dīzeļdegvielas no Latvijas patērētā apjoma, benzīnu mēs no Baltkrievijas nesaņemam. Protams, iespaids ir, un tas ir nepatīkami, bet tas nav būtisks un neietekmēs  piegādes Latvijā," atzīst Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis. 

Gan uzņēmēji, gan amatpersonas krīzi degvielas tirgū neprognozē. Viņi mierina - pat ja tāda iestātos, valsts iepirktās naftas rezervju pietiktu vismaz trīs mēnešiem. 

Uz augšu