Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Hārtlijs – piektais, kurš uzvar krievus (2)

Pirmais, kurš uzvarēja Krieviju, bija Leonīds Beresņevs 1999. gada 12. aprīlī Rīgā pārbaudes spēlē ar 5:4. Tā kā tas nebija sābru labākais sastāvs, uzvara sevišķi cienīta netika. Toties Pēterburgā 2000. gada pasaules čempionāta 5. maija spēlē Haraldam Vasiļjevam viss bija pa godam – 3:2, neļaujot PČ saimniekiem tikt play-off.

2003. gada 4. maijā Turku PČ Kurta Lindstrema blice sasita krievus ar 2:1, tā laika Krievijas izlases trenerim Pļuščevam preses konferencē lamājoties, ka tiesāšana bijusi sūdīga un šādas spēles (ar Latviju!) nedrīkstot uzticēt tiesāt vācietim. Zemteksts skaidrs!

Nākamais, kurš uzvarēja krievus, bija Teds Nolans, turklāt viņam tas izdevās pat trīs pavasarus pēc kārtas!

Gatavojoties 2012. gada PČ Rīgā – 1:0, pēc gada – 4:1 un vēl pēc gada – 1:0. Bratislavā Hārtlijs var kļūt par trešo mūsu treneri, kurš uzvar Krieviju PČ. 18. maijā.

Atšķirībā no pērnā gada, kad izlase aizvadīja deviņas spēles pirms pasaules čempionāta un visas zaudēja, šogad ij spēļu mazāk, ij pagaidām labāki rezultāti. 2:4 un 2:1 (papildlaikā) pret Krieviju jau bija ar pasaules čempionāta jaudu. Kā mīl teikt Dinamo galvenais treneris Ģirts Ankipāns – puikas spēlēja ļoti jaudīgi. Esmu jau pieradis, ka Ronalds Ķēniņš laukumā joņo bez apstājas, bet abos mačos ar Krieviju viņš savas epizodes nostrādāja kā zvērs. Ka tikai negatavojas aizokeāna dzīvei!

Sevišķi skaists bija Ronalda un Ginta Meijas izrāviens uz vārtiem mazākumā. Kēniņš – Meija – Ķēniņš, un ripa vārtos. Abu uzbrucēju saspēle bija kā konfekte.

Otrs spēlētājs, par kuru vajadzētu teikt, ka sezonas laikā atkal izaudzis par galvas tiesu, ir Rodrigo Ābols. Faktiski jau mazais Ābols augumā nav pastiepies, tie paši 1,93 m, kas pēc Herningas. Bet cik tur iekšā enerģijas! Ja pērn Rodrigo vēl izskatījās pēc tāda cālēna juniora, tad gads Ērebrū ir viņu norūdījis, un nevienā epizodē pretspēlētāji nevarēja būt droši, ka no šā slaidā, bet nu jau arī muskuļotā latvju blondīņa nesekos pretīgs spēka paņēmiens.

Trešais, kurš gada laikā importa maizē kļuvis šuncīgāks, ir Maskavas dinamietis Miks Indrašis. Laikam jau izslavētā trenera Vladimira Krikunova riepu vilkšana dod pieaugumu jebkuram.

Neesmu Miku pēdējā laikā svēris, bet liekas, ka kāds četru piecu kilogramu pieaugums ir. Muskuļos.

Uzbrukums šogad tiešām liekas labs. Bet vēl jau uz rezultātu nav spēlējis Rīgas Dinamo kapteinis Lauris Dārziņš. Tāpat tikai trenējies kopā ar izlasi ir Teodors Bļugers, bet cita jaunā zvaigzne – Rūdolfs Balcers tikai pirmdien būs Rīgā. Žurnālisti jau kaifo, ka Bratislavā atkal būs maiņa: Balcers – Ābols – Ķēniņš. Šobrīd izskatās, ka būs trijnieks ar Indraši centrā, Dārziņu un Daugaviņu malās. Atcerēsimies, ka pirms četriem gadiem šāds modelis DDD jau bija, tikai centrā tad spēlēja Andris Džeriņš, kuram šopavasar jāsaved kārtībā veselība. Un NHL centra uzbrucējs Bļugers tikai trešajā maiņā? Viss var būt. Bet Tedijs par to nekad nav lauzījis galvu. Arī līguma neesamība nākamajai sezonai nav bijis šķērslis, lai nedomātu par pasaules čempionātu.

Šo nedēļu izlase treniņus sāks ar sešiem uzbrucēju trijniekiem, desmit aizsargiem un trim vārtsargiem. Gribi vai negribi, bet kādiem (pat 16!) jau bija sestdien jāsaka paldies par darbu treniņnometnē.

Kaut kā klusi un nemanāmi notikušas izmaiņas vārtsargu līnijā. Jau pirms spēlēm ar Krieviju vai otrajai izlasei ar Igauniju tauta bija mazliet pārsteigta. Kur tad jaunie vārtsargi Jānis Voris un Niklāvs Rauza?

Izrādījās, ka Francijas spēļu laikā Rīgā bija notikusi rokāde – uz treniņiem aicināti divi sezonā itin labi Latvijas izlases vārtus sargājošie – Jānis Auziņš un Rihards Cimermanis. Droši vien  spēles ar Igauniju vien nebija tā mēraukla, kas deva zaļo gaismu Auziņam. Vārtsargu padarīšana mums šopavasar iznāk diezgan piņķerīga. Ja LHF vadība, ieskaitot ģenerālsekretāru Viesturu Koziolu, joprojām smaida un ar publiskiem priekšlasījumiem par Kolumbusas "Blue Jackets" treniņos aizņemtā Elvja Merzļikina iespējām spēlēt pasaules čempionātā neuzstājas, tad pēc 2:1 mazliet konkrētāks bija Hārtlijs – Kristeram Gudļevskim spēlēšana divus vakarus pēc kārtas uzticēta tāpēc, ka arī pasaules čempionātā viņam varot iznākt spēlēt divas dienas pēc kārtas...

Īsajā preses konferencē žurnālisti šo Boba atziņu norija bez papildjautājumiem, kā tādu dienišķo ikrmaizīti pēc Valmiermuižas alus glāzes.

Būtībā Bobs caur puķēm mums visiem lika saprast, ka Elvis Bratislavā var arī nebūt... Tāpēc jātrenē Kristers! Rēķinot šā un tā, bet Kolumbusai 4. maijā būs piektā šīs kārtas Stenlija kausa spēle.

Tad pat, kad Latvijas izlasei pēdējā pārbaudes spēle ar Šveici. Hārtlija divu iepriekšējo pasaules čempionātu vārtu favorīts Merzļikins ir bez spēļu prakses, un tas vārtiem ir ļoti bīstami. Un nav vēl nevienā baznīcā zvanīts, ka Kolumbusa netiek tālāk. Tāpēc kā pirmais pilots tiek gatavots Gudļevskis, bet jaunie Rauza un Voris treniņnometnē nomainīti pret Auziņu. Kuram pieredzes krietni vairāk. Ierindā paliekot arī Amerikas studentam Gustavam Dāvim Grigalam. Bet Gudļevska spēle pret Krieviju nevar nepriecēt. Pirmajā spēlē atvairīti 88,4% metienu (23 no 26), otrajā – 94,4% (17 no 18).

Jācer, ka pieredzējušo Kanādas haizivi Hārtliju neietekmēs pēdējo dienu ziņas par viņa iespējamo diskvalifikāciju dopinga skandālā. 2019. gada hokeja pavasaris jau ir ar ķiršu ziediem, katrā ziņā būs tas ļoti interesants. Varbūt pat ar milzu motivāciju Hārtlijam pirms 18. maija spēles...