Ko pasaules ekonomikai nozīmēs naftas cena 100 dolāri par barelu? (12)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Naftas cenas pasaulē šogad turpina kāpt. Jaunas bažas par kārtējo naftas sadārdzinājumu radījis ASV prezidenta Donalda Trampa solījums panākt, ka no Irānas neviena valsts neiegādāsies naftu. Jēlnaftas cena šogad ir pieaugusi par 33% procentiem un ir sasniegusi augstāko punktu pēdējā pusgada laikā. Augstas cenas negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku, un aģentūra “Bloomberg” pētīja, ko pasaules ekonomikai nozīmēs naftas cenas, kuras varētu sasniegt 100 dolārus par barelu.

Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ilgi naftas cenas turēsies augstā līmenī. Naftas eksportētājvalstis noteikti varēs priecāties, jo augstas cenas radīs papildu ienākumus, kamēr patērētājvalstīm būs jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Valstīs, kas patērē naftas produktus, pastāv inflācijas risks, kā arī var samazināties pieprasījums pēc naftas produktiem. Līdz ar to var rasties situācija, ka augstas naftas cenas ietekmēs visus.

Ko tas nozīmē globālajai ekonomiskajai izaugsmei?

Augsto naftas cenu ietekme uz globālo ekonomisko izaugsmi būs mainīga. Augušās naftas cenas būs sāpīgi jūtamas uz mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, un tās var radīt inflāciju. Pasaulē lielākā naftas importētājvalsts Ķīna, tāpat arī daudzas valstis Eiropā ir atkarīgas no importētās enerģijas.

Daudz ko nosaka arī sezonalitāte. Ziemeļu puslodē tuvojas vasara, kas nozīmē to, ka pieprasījums pēc naftas produktiem (degvielas) var ievērojami pieaugt. Pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt pieprasījumu un negatīvi ietekmēt cenu līmeni.

Vai pasaules ekonomika var pielāgoties naftas cenai 100 dolāri par barelu?

Ekonomisti norāda, ka stabilas ekonomiskās izaugsmes saglabāšanai ir svarīgi, lai naftas cena ir zem 100 dolāriem par barelu. Naftas cenas var ietekmēt arī dolāra stiprumu vai vājumu. Oksfordas Ekonomikas augstskolas analītiķi norādījuši, ka pie augstām naftas cenām šogad globālie ekonomiskās izaugsmes rādītāji būs par 0,6% mazāki, nekā prognozēts iepriekš, bet nākamā gada sākumā inflācija visā pasaulē varētu būt par 0,7% augstāka nekā pašlaik.

“Mēs redzam palielinātus riskus, ko var radīt augstas naftas cenas. Īstermiņā – pie lieliem naftas ieguves apjomiem cenai nevajadzētu kāpt, bet ilgtermiņā, sašaurinoties tirgum un piedāvājumam, cenas neizbēgami kāps, tādēļ naftas cenas jebkurā brīdī var pārsniegt 100 dolārus par barelu,” teikts Oksfordas ekonomistu Džona Peina un Gabriela Sterna veiktajā analīzē.

Kā Irāna un Tramps ietekmēs tirgu?

Nebeidzamās politiskās peripetijas, ko rada Trampa un Irānas valdības sarežģītās attiecības, var atstāt jūtamu iespaidu uz finanšu tirgiem. Ja Trampam izdosies no globālā naftas tirgus izslēgt 800 tūkstošu barelu naftas dienā, tas automātiski iezīmēs cenu kāpumu.

Tāpat pastāv daudz neskaidrību par pārējiem naftas tirgiem. Politiskie satricinājumi un citi ar to saistītie notikumi rada papildus ievainojamības naftas nozarē.

Tramps, līdzās Saūda Arābijai un AAE gan ir solījis palīdzēt valstīm, kurām būs nepieciešams mainīt naftas piegādātāju, lai atteiktos no Irānas naftas. Tomēr šāds ASV solījums ir vairāk nekā ambiciozs, jo ASV jēlnaftas ieguve dienā nesasniedz pat pusi no tiem apjomiem, kādu iegūst Irāna.

Kurš no tā ir ieguvējs?

Naftas cenu kāpums visvairāk ietekmēs valstis, kas iegūs naftu. Ieņēmumu kāpums ļaus tām iegūt papildu ienākumus, kas, savukārt, ļaus “aizlāpīt robus” savos budžetos, ļaujot valstīm palielināt izdevumus dažādām jomām. Analītiķi norāda, ka galvenie uzvarētāji šajā situācijā būs Saūda Arābija, Norvēģija, Krievija, Nigērija un Ekvadora.

Kurš zaudēs?

Tās ekonomikas, kuras saskaras ar lielu fiskālo deficītu, no kurām aizplūst kapitāls un ir vājākas valūtas, var saskarties ar strauju inflācijas kāpumu. Tas, savukārt, var piespiest šo valstu valdības un centrālās bankas apsvērt iespēju ķerties pie kādiem “drošības rīkiem” - piemēram, paaugstināt procentu likmes. No augstām naftas cenām lielākie zaudētāji būs Indija, Turcija un Ukraina.

Ko tas nozīmē pasaulē lielākajai ekonomikai?

Kamēr ASV naftas ražotāji cenšas gūt labumu no ikviena, kas vēlas ASV par jauno naftas piegādātāju Irānas vietā, kopumā ASV ekonomika nebūs ieguvēja no augstām naftas cenām.

Tas ietekmēs amerikāņu patērētājus, kuri ir pieraduši pie valsts stabilās ekonomiskās izaugsmes pie zemākām naftas cenām. Jau aprīļa laikā naftas cenas ir pieaugušas par 7%, kas ir augstākais naftas cenu kāpums kopš 2017. gada marta.

Ja globālajā naftas tirgū kaut kas noies greizi, tad pastāv risks, ka politisko vainu būs jāuzņemas tieši ASV tās noteikto sankciju un ierobežojumu dēļ. Ekonomiskajā jomā tas var atsaukties kā investīciju un citas naudas plūsmas samazinājums, kas tiešā veidā var ietekmēt ASV ekonomisko stabilitāti.

Vai tas radīs augstāku inflāciju visā pasaulē?

Enerģijas produktiem ir savi cenu kritēriji, līdz ar to politikas veidotāji ņem vērā pamata indeksus un cenšas mazināt dažādus riska faktorus. Ja cenu kāpums būs lēns, stabils un ilgstošs, tad tas viennozīmīgi radīs izmaksu pieaugumu citās jomās – sākot jau ar transportu un pakalpojumiem.

Ko tas nozīmē centrālajām bankām?

Centrālās bankas visā pasaulē ir ieņēmušas pozīciju, kurā cenšas saglabāt zemas procentu likmes. To ļauj darīt zemā inflācija. Sagaidāms, ka vismaz tuvākajā laikā centrālās bankas savu politiku nemainīs. Starptautiskais Valūtas fonds šomēnes pazemināja ekonomiskās izaugsmes tempu prognozes norādot, ka “pašlaik pasaule piedzīvo delikātu brīdi”.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu