Labklājības ministre iestājas par bāriņtiesu nodošanu TM pārraudzībā (1)

Viņa skaidro, ka bāriņtiesas, piemēram, bieži nereaģē uz saņemtiem ziņojumiem par ģimenē notiekošu seksuālo vardarbību. Turpretim pašvaldības, kuru pienākums ir kontrolēt savas bāriņtiesas, parasti uzskata, ka ar konkrēto bāriņtiesu viss ir kārtībā.

Pēc Petravičas domām, būtu jāmaina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darba metodika, vairāk jāveic risku izvērtējumi, lai varētu efektīvi kontrolēt bāriņtiesu darbību. "Iespējams, ka arī VBTAI jāpārņem TM. Bet, protams, man vēl nav par to gatavs plāns uz rītdienu, vēl par to runāšu ar Latvijas Pašvaldību savienību," intervijā laikrakstam pauž ministre.

Viņa atzīmē, ka pašvaldības gan parasti negrib neko mainīt, bet, atstājot bērnu tiesību aizsardzības mehānismu tādu, kāds tas ir patlaban, nav pamata cerēt, ka kaut kas pēkšņi varētu mainīties uz labo pusi.

Kā ziņots, starp TM un Labklājības ministriju (LM) jau notikušas sarunas par konkrēta institucionālā modeļa un tiesiskā regulējuma izveidi bērnu tiesību aizsardzībai, un abas ministrijas ar savu redzējumu par šo jautājumu sola nākt klajā līdz 1.jūnijam.

Valsts kontrole iepriekš revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.

Šajā pašā intervijā Petraviča uzsvēra, ka, lai risinātu personu ar invaliditāti nodarbinātības problēmu, kā vienu no iespējām viņa apsver katrā iestādē noteikt konkrētu darbavietu skaitu, kurās būtu jānodarbina personas ar invaliditāti.

Intervijā laikrakstam "Diena" ministre norāda, ka šādu kārtību gan vispirms varētu ieviest valsts iestādēs.

"Doma tāda, ka katrā darbavietā noteikt kaut kādu darba vietu skaitu, kurās būtu jāpieņem cilvēki ar invaliditāti. Paskatītos, kā tas strādā, kas uzlabojams, un tad to varbūt varētu attiecināt arī uz privāto sektoru," intervijā laikrakstam pauž Petraviča.

Uz iebildi par šādas darbavietu kvotu sistēmas iespējamiem riskiem un neizdevīgumu uzņēmējiem, ministre atbild, ka arī cilvēki ar invaliditāti ir gatavi mācīties, turklāt viņi dažkārt varot būt vēl cītīgāki strādnieki nekā cilvēki bez īpašajām vajadzībām. "Jo viņi tiešām novērtē, ka darbiņu dabūjuši, tas ir gan materiāls atbalsts, gan iespēja izrauties no savām četrām sienām, iziet sabiedrībā," uzskata Petraviča.

"Protams, ja tiktu radītas vien papildus kādas darba vietas, kur atsēdēt laiku, tas nebūs tas modelis, uz kuru mēs ejam. Bet, kā jau teicu, sadarbībā ar invalīdu biedrībām ir visefektīvāk šīs problēmas apzināt, jo viņi to pārzina, par to stāsta un arī piedāvā risinājumus," laikrakstam klāsta ministre, uzsverot, ka jau ir tikusies ar biedrībām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses.