Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā spējuši pierādīt, ka nav sadarbojušies ar VDK
Papildināts

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Vairumā tiesvedību, kurās ir tikusi vērtēta personu iespējamā sadarbība ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), sadarbības fakts nav pierādīts, tostarp arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā pierādījuši, ka ar "čeku" neesot sadarbojušies, liecina Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) jaunākie publiskotie VDK dokumenti.

Atbilstoši Saeimas lemtajam, arhīvs ir publicējis tiesu spriedumus un lēmumus, kā arī prokuratūras lēmumu rezolutīvās daļas pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar VDK. Likums neparedz šo spriedumu un lēmumu publicēšanu pilnībā, tāpēc LNA ir publicējis tikai tiesu spriedumu un lēmumu, kā arī prokuratūras lēmumu sākumus, kurā redzams, kura tiesa vai prokuratūra, kādā sastāvā, kad un attiecībā uz kādu personu šo spriedumu ir taisījusi un kāds ir lietas rezultāts.

Pēc LNA rīcībā esošajiem dokumentiem un ziņām, laikā no 1994. līdz 2018.gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no šīm pārbaudes lietām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK. No 11 gadījumiem, kuros tiesa konstatēja sadarbības faktu ar VDK, sešos gadījumos sadarbības fakts konstatēts tikai apelācijas vai kasācijas instancē, bet tiesas pirmā instance sadarbības faktu nekonstatēja. Savukārt divos citos gadījumos pirmās instances tiesa konstatēja attiecīgo personu sadarbības faktu ar VDK, taču apelācijas instance šos spriedumus atcēla un sadarbības faktu nekonstatēja.

Vēl trīs gadījumos tiesa konstatēja attiecīgās personas dienestu VDK padotībā esošajā PSRS Robežapsardzības karaspēkā, kā tas bija gadījumā ar "Saskaņas" politiķi Jāni Ādamsonu. Savukārt vienā gadījumā tiesa pārbaudes lietu izbeidza, jo pārbaudāmais pats atzina sadarbības faktu ar VDK. Tātad kopumā sadarbības faktu ar VDK vai darbu VDK struktūrās tiesa ir konstatējusi 15 gadījumos jeb 4,85% gadījumu.

LNA publicētā informācija liecina, ka, izejot visas trīs tiesu instances, tiesa ir konstatējusi, ka ar VDK esot sadarbojies par "tēvzemiešu" "pelēko kardinālu" savulaik dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs.

75 no sāktajām lietām izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, savukārt viena 2018.gadā ierosināta lieta, pēc arhīva rīcībā esošās informācijas, vēl ir pārbaudes procesā.

Kā liecina LNA publiskotā informācija, nesadarbošanos ar VDK tiesā ir spējis pierādīt bijušais politiķis Armands Agrums, uzņēmējs Uģis Arents, Limbažu puses politiķis Jānis Bakmanis, mūziķis Andris Baltacis, uzņēmējs Vladimirs Barinovs, uzņēmējs Aleksandrs Bašarins, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bijušais Saeimas deputāts Juris Boldāns, bijušais Ludzas muitas dienesta priekšnieks Antons Buķelis un Atmodas laika aktīvists Ints Cālītis.

Tāpat apzināta sadarbība ar bijušo VDK tiesā nav konstatēta bijušajam politiķim Jurim Celmiņam, tirgotāju pārstāvim Henrikam Danusēvičam, politiķim Igoram Dreijam, bijušajam Daugavpils mēram Rihardam Eigimam, televīzijas raidījumu vadītājam Aldim Ermanbrikam, ekspremjeram Ivaram Godmanim, uzņēmējam Jevgenijam Gombergam, ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam, politiķim Mihailam Kameņeckim un ekspolitiķim Tadeušam Ketleram.

Nesadarbošanos ar VDK tiesā pierādījuši arī politiķis Iļja Kozirevs, ekspolitiķis Aivars Kreituss, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, uzņēmējs Georgs Lansmanis, Visvaldis Bruno Lācis, bijušais politiķis Roberts Milbergs, garīdznieks Ivans Miroļubovs, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, bijusī diplomāta Aija Odiņa, aizsaulē aizgājušais mūziķis Harijs Ozols, politiķis Igors Pimenovs, ekspolitiķis un diriģents Arvīds Platpers, uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, sabiedriskais darbinieks un puķu audzētājs Jānis Rukšans, komponists Ungars Savickis un Juris Viņķelis.

Par to, ka tiesā pierādījusi nesadarbošanās ar VDK faktu, ir stāstījusi arī režisore Dzintra Geka, tomēr viņas vārds publicētajā sarakstā nav redzams.

Kā atzīmē LNA, spriedumu rezolutīvās daļas tiesu spriedumos mēdz būt visai atšķirīgas - sākot no kategoriskiem secinājumiem, ka attiecīgā persona "nav bijusi VDK informators", beidzot ar formulējumu, ka tiesa nav konstatējusi sadarbības faktu ar VDK "pierādījumu trūkuma dēļ". Ņemot vērā faktu, ka VDK aģentu personas un darba lietas 1980. gadu beigās tika izvestas uz Krieviju un šobrīd izpētei nav pieejamas, tad no vēsturiskā viedokļa šāds secinājums uzskatāms par korektāku, atzīmē arhīva speciālisti.

Četras lietas tiesas ir izbeigušas sakarā ar pārbaudāmās personas nāvi.

75 pārbaudes lietās, kas izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, parasti šo lēmumu prokuratūra pamatojusi ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14.panta 14.daļu. Minētā panta daļa paredz tikai vienu iespēju pārbaudes lietas izbeigšanai - ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu. Daļa no šiem cilvēkiem ir prokuratūrai uzrakstījuši iesniegumus, kuros tiešā veidā atzīst savu sadarbību vai kontaktus ar VDK. Dažkārt šāda atzīšanās ir atrodama šo cilvēku pratināšanu protokolos. Šādos gadījumos tas norādīts arī zemāk esošajā sarakstā. Savukārt citos gadījumos daļa no cilvēkiem ir lūguši prokuratūrai izbeigt pārbaudes lietu uz likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14. panta 14. daļas pamata, taču savā iesniegumā nav tieši norādījuši, ka atzīst sadarbību ar VDK. Šādā gadījumā zemāk esošajā sarakstā ir minēts, ka pārbaudes lieta ir izbeigta uz minētā likuma 14. panta 14. daļas pamata.

Atsevišķās lietās konstatēti gadījumi, kad pārbaudāmā persona ir lūgusi prokuratūrai pārbaudes lietu izbeigt, tajā pat laikā neatzīstot savu sadarbības faktu ar VDK. Arī šādos gadījumos prokuratūra attiecīgo lietu ir izbeigusi uz minētā likuma 14.panta 14.daļas pamata. Šādos gadījumos veidojas visai paradoksāla situācija, atzīmē arhīvs, faktiski pati pārbaudāmā persona savu sadarbības faktu nav atzinusi, taču, tā kā lieta izbeigta uz likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14. panta 14. daļas pamata, no juridiskā viedokļa ir uzskatāms, ka sadarbības fakts ar VDK ir konstatēts.

Pēc minētā panta lietas izbeigtas, piemēram, pret dziesminieku Andri Eriņu, kurš nesen plašā materiālā žurnālā "Klubs" apgalvoja, ka ar VDK sadarbojies, lai izzinātu tās informāciju un nodotu to vārdos neidentificētai pretējai pusei, Arvīdu Ulmi, Jāni Miglavu, Vladimiru Kuļiku u.c.

Savukārt trijos gadījumos prokuratūra pārbaudes lietu izbeigusi, jo pārbaudāmā persona ir izrādījies VDK štata darbinieks.

Kā atzīmē LNA, tātad tām personām, kuru pārbaudes lietas par sadarbības faktu ar VDK ir izbeigtas ar prokuratūras lēmumu, gandrīz vienmēr no juridiskā viedokļa sadarbības fakts (vai darbs VDK) ir uzskatāms par konstatētu, tomēr ir viens izņēmums. Vienā gadījumā prokuratūra lēmumu par pārbaudes lietas izbeigšanu ir pamatojusi ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14. panta 2. punktu. LNA pieļauj, ka šāda atsauce uz likumu ir radusies kļūdas rezultātā, jo minētā likuma 14. pantā gan 6. daļai, gan 8. daļai, gan arī 12. daļai ir 2. punkts, no kuriem neviens neparedz pārbaudes lietas izbeigšanu. Līdz ar to šajā gadījumā no prokuratūras lēmuma nav izprotams attiecīgās lietas izbeigšanas juridiskais pamats.

LNA publicētie dati rāda, ka ar minēto pamatojumu izbeigta lieta pret uzņēmēju Valēriju Belokoņu.

Uz augšu