Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas precizē privāto testamentu regulējumu, nosakot, ka turpmāk vairs nebūs iespējams mantot pēc tādiem privātiem testamentiem, kas nav testatora pašrocīgi sastādīti un parakstīti, piemēram, testaments uzrakstīts datorrakstā un mantojuma atstājējs to tikai parakstījis.
Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai.
Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014.gada 30.jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un parakstīti, tādējādi atvieglojot šādu testamentu autentiskuma pārbaudi. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs, un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu.
Vienlaikus šodien Saeimā skatītais likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" pieļauj mantot pēc tādiem privātiem testamentiem, kas nav testatora pašrocīgi sastādīti un parakstīti, bet gan var būt sastādīti, piemēram, datorrakstā divu vai vairāku liecinieku klātbūtnē, testatoram to tikai pašrocīgi parakstot - attiecīgi tie vieglāk viltojami.
Parlaments šodien pieņēma minētā likuma grozījumus, paredzot, ka pēc 2020.gada 31.decembra vairs nebūs pieļaujama mantošana pēc privātiem testamentiem, kas nav testatora pašrocīgi sastādīti un parakstīti.
Ar pieņemtajiem grozījumiem arī noteikts, ka privāts testaments, kas taisīts līdz 2014.gada 30.jūnijam un atbilst līdzšinējiem nosacījumiem, tiek atzīts par stājušos likumīgā spēkā, ja tas līdz 2020 gada 31.decembrim iesniegts zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.
