Asanžs tiesā apstiprina, ka nepiekrīt izdošanai ASV

Džūljens Asanžs

FOTO: Reuters/ScanPix

Tīmekļa vietnes "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs ceturtdien Lielbritānijas tiesā apstiprinājis, ka nepiekrīt izdošanai ASV, vēsta vietējie mediji.

"Es nevēlos nodot sevi izdošanai par žurnālista darbu, kas ieguvis daudzas balvas un aizsargājis daudzus cilvēkus," Vestminsteras tiesai videosaziņā no cietuma pavēstīja Asanžs.

Tiesas sēdē ASV varasiestāžu jurists īsi izklāstīja Asanža saistību ar slepenu dokumentu nopludināšanu.

Tiesnesis par nākamo sēdes datumu noteicis 30.maiju, taču viss process var prasīt mēnešus vai pat gadus.

ASV vēlas panākt Asanža izdošanu par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu nopludināšanu.

ASV Asanžam izvirzītas federālās apsūdzības par "sazvērestību, lai veiktu ielaušanos datoros, piekrītot uzlauzt paroli slepenam ASV valdības datoram". Asanžam ASV šajā lietā draud līdz pieciem gadiem cietumā.

Asanžs 2010.gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros, teikts apsūdzības rakstā.

Kaut arī nav skaidrs, vai paroles tikušas uzlauztas, Tieslietu ministrija norādījus,i ka šie soļi bijuši daļa no Asanža līdzdalības "vienā no lielākajiem slepenas informācijas apdraudējumiem Savienoto Valstu vēsturē".

Meningai nododot "WikiLeaks" tūkstošiem slepenu dokumentu, plaša sabiedrība uzzināja par ASV armijas pārkāpumiem Irākas karā, kā arī diplomātiskos noslēpumus attiecībā uz daudzām pasaules valstīm.

Trešdien Lielbritānijas tiesa Asanžam piesprieda 50 nedēļas cietumā par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā.

Asanžs patvērās Ekvadoras vēstniecībā 2012.gadā pēc tam, kad Lielbritānijas tiesnesis bija izdevis rīkojumu par viņa izdošanu Zviedrijai, kur Asanžs bija apsūdzēts seksuālā uzbrukumā un izvarošanā.

Asanžs apgalvoja, ka šīs apsūdzības esot iegansts, lai viņi izdotu ASV, kur viņam būtu jāatbild tiesas priekšā par slepenu ASV dokumentu publicēšanu "WikiLeaks" vietnē.

Zviedrijā Asanža lieta vairs netiek izmeklēta, un izdošanas prasība nav spēkā.

Lielbritānijas policija 11.aprīlī aizturēja Asanžu un aizveda viņu no Ekvadoras vēstniecības Londonā pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla viņam piešķirto diplomātisko aizsardzību. Asanžs pēc politiskā patvēruma piešķiršanas bija pavadījis vēstniecības ēkā septiņus gadus.

Ekvadora arī atņēma Asanžam savu pilsonību, kas viņam bija piešķirta 2017.gadā toreizējā Ekvadoras prezidenta Rafaela Korreas laikā.

Uz augšu