Brīvprātīgo cīņa par tīru Everestu: viņi vāc atkritumus un atrod bojā gājušos alpīnistus (1)

Aktīvistu centieniem ir ievērojami un tūlītēji rezultāti – pirmajās divās “Everesta attīrīšanas kampaņas” nedēļās viņiem uz kalna nogāzēm izdevies savākt jau trīs tonnas atkritumu.

Salīdzinājumam – tik sver divas apvidus automašīnas vai pieaudzis nīlzirgs.

“Everesta attīrīšanas kampaņu” Everesta Nepālas nogāzē veic 14 cilvēku komanda, un viņi ir izvirzījuši mērķi 45 dienu laikā savākt desmit tonnas atkritumu, ziņo aģentūra AFP.

Starp aktīvistu savāktajiem atkritumiem ir tādas lietas kā izlietoti gaisa baloni, tukšas pudeles un citi ēdienu un dzērienu iepakojumi, dažādi plastmasas izstrādājumi, kā arī pamests alpīnisma inventārs.

Savākto atkritumu aizvākšanai no kalna aktīvistiem palīdz arī Nepālas bruņoto spēku helikopters.

“Everesta attīrīšanas kampaņas” pirmajās nedēļās uz 8848 metrus augstā kalna nogāzēm aktīvisti arī atraduši četru bojā gājušu kalnā kāpēju mirstīgās atliekas.

“Mūsu komanda ir sasniegusi Everesta [dienvidu nogāzes] bāzes nometni [5364 metru augstumā]. Visas nepieciešamās lietas, ieskaitot ēdienu dzērienu un pajumti mums ir nodrošinātās,” par aktīvistu progresu aprīļa beigās medijiem stāstīja Nepālas Tūrisma departamenta pārstāvis Dandu Radžs Himire.

Nepālas valdība un Everesta pakājē esošās pašvaldības Nepālas pusē jau gadiem ilgi sastopas ar atkritumu problēmu, cilvēkiem no visas pasaules katru gadu ierodoties Himalajos, lai mēģinātu iekarot pasaulē augstāko virsotni.

Kopš 2011.gada Everestā tiek rīkotas regulāras atkritumu vākšanas kampaņas. Uz kalna ir ieviesta arī atkritumu apsaimniekošanas sistēma.

Kā liecina Everestā uzkāpušo cilvēku asociācija “Everest Summiteers Association”, pēdējo desmitgažu laikā piedzīvotais straujais Everestā uzkāpt gribošo cilvēku skaits ir atstājis smagu iespaidu uz kalna jūtīgo vidi.

2014.gadā Nepālas valdība arī ieviesa īpašu depozītu alpīnistiem, ko viņi saņem atpakaļ, ja pēc ekspedīcijas atgriežas kalna bāzes nometnē ar vismaz astoņiem kilogramiem atkritumu.

Tikmēr Ķīna, kuras kontrolētajā Tibetā atrodas Everesta ziemeļu nogāzes bāzes nometne, šā gada janvārī paziņoja par plāniem šogad sakopt Everesta ziemeļu nogāzi.

Šī plāna dēļ par trešdaļu tiks samazināts kāpēju skaits, kam dotas atļaujas kāpt pasaules augstākajā virsotnē.

Ķīna arī saīsināja kalnā kāpšanas sezonu – tā ilgs tikai pavasari.

Aktīvistiem, kas rūpējas par tīrību Everestā, kā arī atbildīgajām institūcijām gan Nepālā, gan Ķīnā pēdējā laikā nākas sastapties ar vēl vienu problēmu – globālo sasilšanu.

Globālās sasilšanas rezultātā sniegs uz kalna kūst, tādējādi atsedzot arvien jaunas uz kalna iepriekš mirušo kāpēju mirstīgās atliekas.

Mirušos alpīnistus atrod gan aktīvisti, kas nodarbojas ar Everesta sakopšanu, gan citi kalnā kāpēji.

Pirmie Everesta virsotni 1953. gada 29.maijā sasniedza jaunzēlandietis Edmunds Hilarijs un šerpa Tenzings Norgejs.

Pasaules augstākā kalna virsotnē uzkāpuši tūkstošiem cilvēku, bet vairāk nekā 300 zaudējuši dzīvības.

Liela daļa bojā gājušo cilvēku mirstīgo atlieku joprojām atrodas kalnos.