«Troņu spēļu» trešā sērija bija patiešām grandiozs notikums. Redzējām masveida kauju starp labo un ļauno – nāvi un dzīvību. Vai ceturtā sērija spēs šo latiņu uzturēt tikpat augstā līmenī? Portāls TVNET piedāvā iknedēļas pārdomas par seriāla notikumiem. Jābrīdina arī, ka rakstā ir pietiekami daudz maitekļu (spoilers).

Kas notika iepriekšējā sērijā?

Tas brīdis beidzot pienāca. Pēc salīdzinoši lēnā sezonas sākumā beidzot varējām redzēt milzīgu kaujas ainu, kurā mirušie un dzīvie pie Ziemmalas sienām (un to iekšienē) cīnijās par uzvaru. Mēs redzējām kā šīs cīņas ietvaros mirst mums tuvie seriāla tēli – Liāna Mormonta, Džorahs Mormonts, Beriks Dondarions, Edisons Tolets, kā arī Teons Greidžojs. Cīņa bija ļoti smaga un praktiski tika zaudēta. Tikai Ārijas Stārkas dūriens «Nakts karalim» kaujas iznākumu pavērsa dzīvo spēku labā un sagrāva visu viņa armiju.

Dzīvo spēku kaujas stratēģija varēja būt labāka

Lai gan dzīvie beigu beigās triumfēja un novērsa masveida genocīdu, tomēr gribot negribot man ir jāsaka, ka Džona Snova un Daenerisas Targārjenas izmantotā stratēģija sērijas ietvaros bija ļoti nepārdomāta. Ir skaidrs, ka bez Ārijas Stārkas kauja būtu zaudēta jebkurā gadījumā, taču dzīvo spēku neloģiskie lēmumi šo sakāves nolemtību tikai pāatrināja.

Lai jūs saprastu par ko runāju, pievērsīšos kaujas lauka detalizētai analīzei. Cīņas sākumā dzīvo spēkiem bija pārsvars kavalērijas jomā – Dortraki jātnieki un Arīnu bruņinieki. Tomēr šī kavalērija tika izmantota pilnīgi nevietā. Sāksim ar to, ka Arīnu bruņinieki vispār tika novietoti kā kājinieki un cīnījās vienā līnijā kopā ar Danerisas šķēpnešiem, kurus angļu valodā sauc par unsullied. Savukārt, Dortraki jātnieki tika sūtīti tiešā uzbrukumā ienaidnieka līnijām.

Šāda Dortraki izmantošanas pieeja ir nepareiza divu iemeslu dēļ – 1) lai nostabilizētu kavalērijas trieciena radītos caurumus ienaidnieka līnijās ir nepieciešams kājinieku atbalsts. Pretējā gadījumā ienaidnieks pārgrupēsies un sacirtīs jātniekus gabalos (kas arī sērijā notika), 2) kavalērija ir lielisks izlūkošanas instruments, kuru var izmantot, lai iegūtu lielāku skaidrību par ienaidnieka kustību. Tāpat to var izmantot, lai ienaidnieku mēģinātu aizvilinātu prom no galvenajiem spēkiem. Frontāls uzbrukums šīs iespējas uzreiz likvidēja.

Vēl man radās liels jautājums par artilērijas – katapultu novietojumu. Izskatījās, ka tās tika novietotas tieši starp Dortraki jātniekiem un šķēpnešu līniju. Lai gan sākumā tās centās palīdzēt kavelērijas uzbrukumam, tomēr pēc Dortraki bojāejas tās tika atsegtas uzbrukumam. Daudz loģiskāks solis būtu bijis katapultas novietot aiz degošo mietu līnijas.

Tādā veidā tuvcīņas laikā šķēpnešiem būtu bijušas lielākas iespējas saņemt atbalstu degošu akmeņu formā.

Runājot par degošajiem mietiem, īsti arī nesapratu kāpēc tie tika novietoti ārpus mūriem esošo karavīru aizmugurē. Brīdī, kad miroņi pārrāva dzīvo spēku rindas, atkāpšanās bija jāveic caur mazu spraugu mietu rindā, kas izraisīja lielu drūzmēšanos un padarīja tos atsegtus iespējai veikt koncentrētu uzbrukumu. Tāpat arī nesapratu, kāpēc uz Ziemmalas sienām esošie lokšāvēji gaidīja tik ilgi, lai atbalstītu ārpusē esošos karavīrus. Bultas arī varēja palīdzēt mīkstināt pret kājiniekiem izdarīto triecienu. Par Ziemmalas sienām runājot, liels akmens dzīvo spēku dārziņā ir eļļas radīto iespēju neizmantošana. Eļļa un uguns varēja palēnināt miroņu iespējas no saviem ķermeņiem izveidot kāpnes, lai sasniegtu mūra augšu. Tomēr šeit var arī spriest par to, vai Ziemmalā bāzētajai armijai eļļa bija pietiekamos daudzumos.

Visbeidzot, ar izmisumu vēroju, kā dzīvo spēku stiprāko ieroču – pūķu potenciāls tiek izniekots. Lai gan Džons un Daenerisa dominēja gaisa telpā (atcerēsimies, ka «Nakts karalim» bija tikai viens pūķis), neviens no viņiem nemēģināja veikt izlūkošanas darbības, lai saprastu vismaz aptuveno uzbrukuma virzienu. Tāpat nedz Džons, nedz Danerisa īsti nevarēja izlemt kur tieši šos pūķus likt lietā. Lai gan sākotnējais kaujas plāns bija sagaidīt «Nakts karaļa» nolaišanos un izdarīt koncentrētu triecienu, Daenerisa ļāvās mirkļa žēlumam un nolēma pūķus novirzīt gaisa atbalsta sniegšanai.

Tas, savukārt, tos padarīja ievainojamus pret «Nakts karaļa» raidīto sniega vētru.

Brīdī, kad tā sākās, pūķi zaudēja orientāciju kaujas laukā un vairs nevarēja veikt triecienus no gaisa. Vēl ļaunāk – nedz Džons, nedz Daenerisa nesaprata kur gaisā atrodas draugs un kur viņu galvenais ienaidnieks - «Nakts karalis». Turklāt pūķus nevarēja izmantot, lai aizdedzinātu jau minēto mietu līniju. To vajadzēja darīt sarkanajai priesterienei – Melisandrai.

Starp citu, vai kāds ievēroja, ka dzīvo spēki neko nedarīja brīdī, kad miroņi stāvēja aiz uguns sienas? Ja lokšāvēji būtu aktīvi šāvuši un tiktu aktīvi izmantoti pūķi (kuri tajā brīdī jau bija noorientējušies), tad miroņiem būtu bijis daudz grūtāk liesmu apdzēst padomju stilā – ar saviem ķermeņiem.

Savukārt, brīdī, kad miroņi pārvarēja Ziemmalas mūrus jebkāda stratēģija pazuda vispār. Katrs karotājs centās izdzīvot kā vien iespējams un gaisā norisinājās veltīgi centieni nogalināt «Nakts karali». Brīdī, kad viņš atdzīvināja cīņā mirušos karavīrus, kauja jau bija praktiski zaudēta un Brandona Stārka nogalināšanai vajadzēja būt par pēdējo naglu dzīvo spēku zārkā.

Ko varētu sagaidīt no nākamās sērijas?

Tā vien šķiet, ka seriāla veidotāji ir nolēmuši aizgriesties no cīņas pret miroņiem un atgriezties pie seriāla klasiskā koncepta – sacensības par «dzelzs troni». Tā vien izskatās, ka par spīti ievērojamajiem zaudējumiem, Daenerisa ir gatava sūtīt savus spēkus uz dienvidiem un izaicināt Cerseju Lanisteri. Tas šādā situācijā nebūs vienkāršs uzdevums, jo paralēli pūķu karalienes zaudējumiem, Cerseja ir nostiprinājusi savas pozīcijas gan ar «Zelta kompānijas» algotņiem, gan arī Greidžoju floti.

Pagaidām man ir divi jautājumi – 1) kā tieši Daenerisa plāno Cersejai uzbrukt un 2) vai viņai sekos visi Ziemeļos esošie karavīri. Atbildot uz pirmo jautājumu, viņai potenciāli ir iespēja izmantot gan sauszemes, gan arī jūras ceļus. Tomēr nākamās sērijas treileris pagaidām ir parādījis, ka Daenerisa dosies jūrā. Ja tā patiešām notiks, tad šis manevrs būs ļoti drosmīgs. Jāatceras, ka jūrā valda Eurons Greidžojs, kurš pūķu karalienei var sagādāt problēmas. Tiesa, sieviete var cerēt, ka viņas pūķi šo floti nodedzinās. Tomēr šeit arī būtu jābūt uzmanīgam. Atcerēsimies, ka Cersejas rīcībā ir balistas ar bultām, kuras var pūķus nogalināt. Nevar izslēgt, ka tās varētu arī novietot uz kuģiem.

Runājot par otro jautājumu, pagaidām ir par maz informācijas, lai uz to precīzi atbildētu. No vienas puses, Daenerisa ir parādījusi sevi ziemeļniekiem kā drosmīgu un apņēmīgu valdnieci. Turklāt tie ir redzējuši viņas pūķu spēku un vēlmi pašupurēties lielāka labuma vārdā. Ja sākumā lielākā daļa ziemeļnieku bija skeptiski noskaņoti, tad tagad šim skaitam vajadzētu samazināties. Tomēr no otras puses, ziemeļniekiem īsti nav jēga dienvidos karot un tie tradicionāli ir izcēlušies ar savām autonomijas tendencēm.

Daenerisai tādejādi būtu jāveic liels darbs, lai viņus pārliecinātu par karošanas nepieciešamību.

Iespējams, ka daļa no ziemeļniekiem paliks savās mājās, bet daži izlems doties līdzi pūķu karalienei.

Attīstoties karam dienvidos, paliek arī neatbildēts jautājums par Jaras Greidžojas lomu. Ja viņa patiešām savā kontrolē pārņems «Dzelzs salas», tad ko tas varētu dot Daenerisas spēkiem? Galu galā – kā atkāpšanās ceļu to ir daudz grūtāk izmantot no Karaļa ostas (King’s Landing), nekā no Ziemmalas. Tas tāpēc, ka sanāk kustēties bīstami tuvu Lanisteru kontrolētajām zemēm.

Iespējams, ka «Dzelzs salu» krišana varētu izraisīt situāciju, kuras ietvaros Eurons Greidžojs izvēlas nekoordinēt savas darbības ar Cerseju un doties aizstāvēt savas teritorijas. Jāatceras, ka «Troņu spēļu» pasaulē dzimtai piederoša cietokšņa krišana nozīmē leģitimitātes zudumu lordam pakļauto vasaļu vidū. Tas pats notika ar Robu Stārku brīdī, kad viņš Greidžojiem zaudēja Ziemmalu. Savukārt, ja Eurons dodas cīnīties ar Jaru, tad Daenerisai ir lielākas iespējas manevrēt ar saviem kuģiem jūrā.

Tomēr, lai noskaidrotu kā patiesībā attīstīties notikumi seriālā, jāvēro ceturtā sērija LMT mājas viedtelevizijā.

 

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.