Austrālijas kompānijas "veiksmes stāsts" - trešdienu noteikšana par brīvdienām

FOTO: Reuters / Scanpix

Tifānija Šrauena ir austrāliete, kura ik trešdienu deviņos no rīta ierodas nevis darbā, bet tenisa kortā, kur uzsāk savu kārtējo treniņu. Tomēr viņa darbu nekavē – jau vairāk nekā gadu, Austrālijas digitālā mārketinga aģentūra “Versa” ir uzsākusi jaunu politiku. Tā paredz, ka darbinieki ik nedēļu strādā četras dienas, bet algu saņem par piecām dienām. Un trešdienas šī uzņēmuma darbiniekiem ir oficiālas brīvdienas.

Kā vēsta raidorganizācija BBC, “Versa” darbinieki strādā standarta ilguma dienas pirmdienā un otrdienā un pēc tam atgriežas darbā, lai nostrādātu ceturtdienu un piektdienu. Vienīgais nosacījums, kas jāievēro darbiniekiem – ja notiek kas ārkārtējs, darbiniekiem jābūt gataviem pieslēgties saviem darba pienākumiem.

Kad Šrauenai tika paziņots par jauno uzņēmuma darba plānu, viņai tas patika, tomēr vēlāk sieviete sāka domāt par to, kā tas izpaudīsies dzīvē. Šrauena ir projektu menedžera, līdz ar to, viņas darba pienākumos ietilpst aktīva komunikācija gan ar “Versa” darbiniekiem, gan ar klientiem. Viņa baidījās, ka brīvu trešdienu dēļ uzņēmuma darbinieki nepagūs izdarītu visu laikā, kā arī būs apgrūtināta komunikācija ar klientiem.

Tomēr “Versa” izdevās reorganizēt darbu tā, ka ar brīvu dienu nedēļas vidū darbs ir kļuvis efektīvāks nekā agrāk. Uzņēmumā katras divas nedēļas tiek izvērtēts, kādi uzdevumi ir izpildīti, bet kādi nē.

“Ikvienam darbiniekam patīk šāda taktika. Tas ļauj darbiniekiem labāk plānot savu laiku, un tas attiecas ne tikai uz darbu, bet arī uz privāto dzīvi,” saka Šrauena.

Četru darba dienu politika Austrālijas uzņēmumā tika ieviesta pagājušā gada jūlijā. Kopš tā laika uzņēmuma peļņas rādītāji ir uzlabojušies par 46%, bet peļņa – gandrīz trīskāršojusies. Kā norāda “Versa” dibinātāja un vadītāja Keita Blekhema, darbinieki četrās dienās ir iemanījušies izmantot savu laiku daudz lietderīgāk, nekā tad, ja nedēļā ir jāstrādā piecas dienas.

“Šādi mēs iegūstam daudz vairāk, jo darbs ir daudz produktīvāks,” saka Blekhema un piebilst, ka uzņēmumam ir neliels apgrozījums, taču neatlaidīgs komandas darbs potenciālajiem biznesa partneriem ir ļoti pievilcīgs faktors.

Blekhema pēc desmit gadiem, kas kompānijā tika pavadīti “elastīga darba grafika zīmē”, centās pārliecināt savu komandu par to, ka ir vērtīgi trešdienas pārveidot par brīvdienām. Viņa zvērēja – ja šis plāns izgāzīsies, tad uzņēmums atgriezīsies pie piecu dienu darba nedēļas.

Brīdī, kad Blekhema dibināja uzņēmumu, viņas ģimenē bija zīdainis un mazs bērns, kas pieprasīja elastību darbā, lai viņa varētu pavadīt laiku kopā ar bērniem.

“Es vēlējos panākt, ka uz servisu tendētajā nozarē, kur jauni cilvēki strādā ļoti garas stundas, izdotos ieviest kaut ko inovatīvu,” sacīja Blekhema.

Brīvdiena nedēļas vidū ļauj uzņēmuma darbiniekiem apmeklēt sporta zāli, pievērsties mājas darbiem, pieskatīt bērnus un darīt lietas, kuras darba laikā nav iespējams paveikt. Citreiz cilvēki brīvās dienas izmanto, lai darbā paveiktu mazliet vairāk.

“Ir mazinājies to dienu skaits, ko darbinieki slimo. Darbinieki ir ļoti apmierināti. Vienīgais, ko var uzskatīt par nelielu mīnusu – darbiniekiem pirmdienas sajūta ir divas reizes nedēļā,” saka Blekhema.

Kāpēc trešdienas?

Tieši Blekhemas minētā “pirmdienas sajūta” bija svarīgākais faktors lēmuma pieņemšanas brīdī. Viņa uzskata, ka lēmums sadalīt darba nedēļu uz pusēm ir labāks, nekā piešķirt darbiniekiem garāku nedēļas nogali. Tāpat tika izslēgta iespēja ļaut darbiniekiem pašiem izvēlēties papildu brīvdienu – tam būtu negatīvs iespaids uz produktivitāti, jo būtu daudz neskaidrību, kurā dienā kurš darbinieks nav darbā.

Profesors Džerods Hārs nav pārsteigts, ka “Versa” lēmums atteikties no strādāšanas trešdienā ir izrādījies tik veiksmīgs. Būdams cilvēkresursu menedžmenta profesors Oklendas universitātē, Hārs ir veicis pētījumu darba vietās ar mainīgu trešo brīvdienu. Un lielākā daļa darbinieku norādījuši, ka viņi vislabāk izbauda brīvdienu tieši darba nedēļas vidū.

“Ja darbiniekiem no darba nedēļas izņem trešdienu, tas viņus labāk motivē nostrādāt pirmdienu un otrdienu, un pēc tam labi pabeigt darba nedēļu, veiksmīgi nostrādājot arī ceturtdienu un piektdienu. Ja cilvēki, kuri strādā visas piecas dienas, ceturtdienā jūt zināmu nogurumu, tad cilvēki ar brīvu trešdienu darbā atgriežas “daudz svaigāki”, un tas viņiem ļauj būt produktīvākiem,” pauž Hārs.

Hārs atklāj, ka līdzīgs piemērs “Versa” ir meklējams arī Jaunzēlandē. Nekustamā īpašuma aģentūra “Perpetual Guardian” vairākus mēnešus izmēģināja četru dienu darba nedēļu un rezultāti bija pārsteidzoši – samazinājās darbinieku slimības dienu skaits, un darbinieku apmierinātība bija pieaugusi. Tiesa, neiztika arī bez zaudējumiem – darbinieki, kuri deva priekšroku standarta piecu dienu darba nedēļai aizgāja no darba, jo nespēja pielāgoties jaunajai sistēmai.

“Perpetual Guardian” vadītājs Endrū Bārns norāda, ka četru dienu darba nedēļas “ēra ir sākusies”. Blekhemas “Versa” mērķis bija padarīt darba grafiku daudz fleksiblāku un balansētāku, Bārnsa motivācija bija cita. Viņš bija iepazinies ar vairākiem pētījumiem, kuros teikts, ka darbinieki savā darbā ir produktīvi vien divarpus stundas dienā. Tieši tāpēc viņš nolēmis izmēģināt citus veidus, kā organizēt darbu.

Te gan jāpiebilst, ka piecu dienu darba nedēļa nav nekas aizvēsturisks. Šajā ziņā auto ražotājs Henrijs Fords bija pionieris, jo 1926. gadā viņš bija pirmais, kurš saviem darbiniekiem deva brīvu sestdienu un svētdienu, izvirzot teoriju, ka tas ļaus strādniekiem paveikt savu darbu daudz produktīvāk.

Attīstoties tehnoloģijām, ekonomists Džons Meinards Keins 1930. gadā prognozēja, ka kādreiz darba nedēļa cilvēkiem būs samazinājusies līdz 15 stundām.

Nepilnu gadsimtu vēlāk, daudzas organizācijas atkal aktīvi spriež, kā darba nedēļām vajadzētu būt strukturētām. Lielbritānija un Īrija ir izrādījušas daļēju interesi četru dienu darba nedēļā. Arī Zviedrijas reģionos ar dažādiem rezultātiem vairākos uzņēmumos tika izmēģināta četru dienu darba nedēļa.

Tieši Zviedrijā, kur tika izmēģināta sešu stundu ilga darba diena, atklājās dažādas problēmas. Piemēram, kādā pansionātā darbinieku produktivitāte uzlabojās, tomēr palielinājās arī personāla izmaksas, jo bija nepieciešami vairāk cilvēki, lai nosegtu laiku, kas bija atbrīvojies īsākas darba dienas dēļ.

Vairākos jaunuzņēmumos ASV, kur izmēģināta līdzīga sistēma kā “Versa”, pierādīts, ka uzņēmuma darbinieku vidū radās nevajadzīgas stresa situācijas, ko izraisīja laika trūkums. Tieši tāpēc šie uzņēmumi atgriezās pie piecu dienu darba nedēļas.

Savas korekcijas var radīt arī steidzami projekti – tā, piemēram, “Versa” darbiniekiem nācās strādāt arī Lieldienu brīvdienās.

Gan Bārns, gan Blekhema norāda, ka citi biznesa līderi ir atbalstījuši četru darba dienu ideju, taču nav ieviesuši to savos uzņēmumos. Bārns norāda, ka ikvienam darbiniekam ir ļauts nākt klajā ar idejām, kā palielināt produktivitāti. Viņš saka, ka Jaunzēlandē uz četru dienu darba nedēļu grasās pāriet vairāki uzņēmumi, tieši tāpēc “Perpetual Guardian” vadītājs ir kļuvis par konsultantu daudziem citiem uzņēmējiem.

Viņš norāda, ka četru dienu darba nedēļa ir jauninājums, ko pieprasa sociālās pārmaiņas.

“Katram piektajam darbiniekam var būt paaugstināts stress. Ja tam nepievērš uzmanību, tad darbiniekam var rasties nopietnas veselības problēmas. Ja tev kā uzņēmējam ir iespēja dot saviem darbiniekiem vairāk laika, ko pavadīt ar saviem bērniem, tas ir jāizmanto,” saka Bārns.

Sidnejas Universitātes profesors Rejs Kūpers uzskata, ka četru dienu darba nedēļa ir īpaši svarīga sievietēm, kuras ir nule kļuvušas par mātēm.

“Austrālijā pirmais bērns tiek dzemdēts vidēji 30 gadu vecumā. Dzmedējot bērnu, sieviete savu karjeras izaugsmi atstāj otrajā plānā, nereti daļēji izstājoties no darba tirgus.

Ar saīsinātu darba laiku būtu iespējams ļaut sievietēm apvienot gan darba pienākumus, gan ļaut būt mātei savam bērnam,” saka Kūpers.

Tieši to arī vēlas panākt “Versa” - ļaut saviem darbiniekiem veiksmīgi apvienot gan karjeru, gan ģimenes dzīvi, nenostādot cilvēku sarežģītas izvēles priekšā.

Uz augšu