LNT: Latvijā fiksēts pirmais trešo valstu pilsoņu cilvēktirdzniecības gadījums

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Latvijā konstatēts pirmais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi - 16 Tadžikistānas pārstāvji - atzīti par cilvēktirdzniecības upuriem, piektdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Paverdzinātie ir vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem, un viņi Latvijā praktiski bez atalgojuma tikuši nodarbināti būvniecības nozarē.

Notikušais atklājies, cietušajiem vēršoties pēc palīdzības Valsts Darba inspekcijā (VDI).

Izmeklējot situāciju, atklāta vēl virkne pārkāpumu no darba devēju puses, tāpēc VDI procesā iesaistījusi arī Iekšlietu ministriju (IeM) un tās padotības iestādes, kas atzinušas, ka Tadžikistānas pilsoņi kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.

IeM nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa raidījumam atzinusi, ka visām personām bija pilnīga atbilstība cilvēktirdzniecības kritērijiem, proti, cilvēkiem netika samaksāts, viņi dzīvoja principā badā, bija atstāti bezpalīdzības situācijā svešā valstī. Turklāt viņi nepārzināja savas tiesības, esot Latvijā, un nevar atgriezties mājās. Pēc viņas teiktā, konstatēts pietiekams pamats, lai personām piešķirtu cilvēktirdzniecības upuru statusu Latvijā.

Ministrijā raidījumam atzinuši, ka šis ir pirmais atklātais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.

Iepriekš "LNT Ziņas" vēstīja, ka kopš 2015.gada četrkāršojies Latvijā nelegāli nodarbināto imigrantu skaits. Valsts Robežsardze un VDI reidu laikā katru nedēļu vēl nepieredzētos apjomos atklāj nelegāli nodarbinātus iebraucējus, kas Latvijā ieradušies no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Ejot reidos pa uzņēmumiem, lielākoties Rīgā, Robežsardze un VDI pērn pieķērusi 370 imigrantus bez darba atļaujām. Šis apjoms ir četrkāršojies, salīdzinot ar 2015.gadu, kad tika pieķerti 79 imigranti. Attiecīgi 2016.gadā nelegālajā nodarbinātībā atklāti 90 imigranti, bet 2017.gadā - 100 personas. Lielāko risku nelegālās nodarbinātības jomā veido Ukrainas un Moldovas pilsoņi, kuri drīkst iebraukt Latvijā bez vīzām.

Valsts Robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis raidījumam skaidroja, ka pārsvarā viņi Latvijā uzturas legāli, bet viņi neizpilda nosacījumus dokumentācijas noformēšanai, lai šeit strādātu.

Nelegālos strādniekus Latvijā lielā apjomā iepludinot darbaspēka formētāji no Polijas. Tā kā tur ir daudz atvieglotāki imigrācijas noteikumi, tad ar Polijā iegūtām uzturēšanās atļaujām, kas derīgas visā ES, imigrantus vedot uz Latviju, norādīja raidījumā. Taču no Polijas komandētie trešo valstu pilsoņi drīkst strādāt Latvijā tikai tad, ja par to vispirms informēta VDI.

VDI arvien aktīvāk cenšas izvērst sadarbību ar dienestiem Polijā. DVI skaidroja, ka pārkāpums sākas jau Polijā - rekrutētāji nemaksā nodokļus arī šajā valstī. Tāpēc VDI sadarbojas ar Polijas iestādēm, lai šo pārkāpumu novērstu gan Latvijā, gan tur.

Pēc Valsts Robežsardzes datiem, 62% imigrantu nelegāli strādā būvniecībā, kam seko loģistika un kravu pārvadājumi (8%), kā arī sabiedriskā ēdināšana (5%). Raidījumā uzsvērts, ka imigrācijas noteikumu apzinātā pārkāpšanā iesaistīti Latvijas uzņēmumi - pērn sodītas 58 juridiskas personas. Turklāt imigranti bez darba atļaujām pieķerti lielos būvobjektos, kuru ģenerāluzņēmēji ir Latvijā labi zināmas kompānijas.

VDI skaidroja, ka ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumu ar kādu Latvijas uzņēmumu kā apakšuzņēmēju, kas savukārt tālāk noslēdz līgumu ar kādu citu, un tad tas noslēdz līgumu ar kādu Polijas uzņēmumu. VDI sākot pārbaudes, ģenerāluzņēmējs apgalvo, ka neko nezinot, skaidrots raidījumā.

Uzņēmēji arī ļaunprātīgi izmanto imigrantu strādnieku nezināšanu par Latvijas likumiem un apkrāpj viņus, raidījumā norādīja inspekcijā. Paši viesstrādnieki tad vēršas VDI pēc palīdzības, lielākoties ukraiņi, tadžiki un uzbeki. Lielākais pārkāpums, kas pret šiem trešo valstu pilsoņiem tiek pieļauts, ir daļēji izmaksāta vai pilnībā neizmaksāta darba alga.

Pieķertos imigrantus Robežsardze neizraida ārā no Latvijas, ja viņiem ir derīgi dokumenti un nav vajadzīgas vīzas, taču tiek uzlikts administratīvais naudas sods, arī darba devējiem, soda apmēram svārstoties no 140 līdz 700 eiro.

Uz augšu