Eiropas Savienībai (ES) ir aktīvāk jāvēršas pret Krievijas propagandu, kas tiek iepludināta caur šīs valsts medijiem, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksta pirmais numurs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Andis Kudors.
Kudors pieļauj, ka Krievija var mēģināt iejaukties šomēnes gaidāmajās EP vēlēšanās. "Tas, ko svarīgi vēlēšanu kontekstā saprast Baltijas valstīm, ir tas, ka Latviju periodā starp vēlēšanām [Krievija] ietekmē vairāk nekā citas ES dalībvalstis. Nav nepieciešama pat nekāda aktīva hakeru darbība, lai nozagtu e-pastus. Ja ir iespēja ietekmēt procesus klusi un ja Latvija atļauj šeit darboties Krievijas dezinformācijas kanāliem, tad process jau ir ietekmēts. Maldināta sabiedrība nespēj vēlēšanu procesā adekvāti izdarīt lēmumus."
"Krievija nemaz nav tik iespaidīga, bet vairāk mēģina projicēt savu varenību, ka visu spēj izdarīt. Tomēr Krievija berzē rokas un ir priecīga, ka ES mazliet sāk šūpoties. Tas saistīts ar Krievijas ārpolitikas mērķiem, ko es sauktu par šķelšanas politiku ar trim lielām dimensijām. Viena ir atšķelt Ziemeļameriku no Eiropas, lai vājinātu vienotu balsi ES ārpolitikā un kopumā Rietumu sarunās ar Krieviju, kad ir runa, piemēram, par Krimas nelikumīgu aneksiju. Līdz ko Eiropa ir vienota ar Kanādu un ASV, Putinam tikpat kā vairs nav manevra iespēju. Ķīnas virziens ir nākotnes virziens, ko Krievija propogandistiski mēģina parādīt kā alternatīvu Eiropai, kas varbūt notiktu tālā nākotnē. Savukārt darījumos ar gāzi un naftu cena nav tā, kas Krievijai būtu nepieciešama. Krievija vēlas šķelt ES valstis savā starpā un atsevišķi. "Brexit" Krievijai ir izdevīgs, jo galvaspilsētas strīdas savā starpā. Trešā dimensija ir šķelt katru valsti iekšienē - polarizēt sabiedrību un šķelt kā vien var, piemēram, ja valstī ir etniskais dalījums, tad eļļu ugunij pielej šajā jautājumā. Iespējams arī šķelt eliti pret "parastajiem iedzīvotājiem" un izmantot citas iekšējās lietas. Es nesaku, ka Krievija ir ļoti ietekmīga, bet tā izmanto citu valstu vājumu," vērtēja politologs.
Kudora skatījumā, Latvijā ir bijuši mēģinājumi panākt Krievijas dezinformācijas kanālu slēgšanu, taču to pavadījusi neizlēmība un muļļāšanās. "Ir bijušas bailes pieņemt lēmumus. Demokrātijai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums sevi aizstāvēt. Kad runājam par kanālu “RTR”, daļa neizprot un ļaunprātīgi sāk runāt, ka tā ierobežošana būtu demokrātijas ierobežošana. Krievija vēlas ierobežot patiesības izplatīšanu, objektīvas informācijas izplatīšanu un apkaro labu žurnālistiku Krievijā. Tur tikpat kā vairs nav palikuši mediji, jo no valsts finansētajiem medijiem neviens nevar saukties par mediju tiešā vārda nozīmē. “RTR” vispār nav medijs, tas ir Krievijas dezinformācijas un propagandas instruments, kas ir pakļauts un pilnībā pieder Krievijas varai."
"Iztēlosimies ūdens tvertni, kurā no krāna tek dzeramais ūdens. Tad pievienojas cits spēlētājs, kurš pieskrūvē citu cauruli, sākot tecināt tvertnē iekšā indi. Tikmēr mēs sākam mest tvertnē tabletes, kas attīra ūdeni un dzeram zāles, lai inde mūs neietekmē, kas būtu medijpratības un viltus ziņu atmaskošanas projekti. Tomēr tā vietā, lai mēs aizgrieztu ciet indes pieplūšanu tvertnei, mēs turpinām tērēt resursus kam citam. Tā ir neefektīva resursu tērēšana, jo ir nepareiza izpratne par to, ko dezinformācija dara ar demokrātiju," līdzībās runāja Kudors.
"Ultra liberālais uzstādījums daudzu gadu garumā Eiropā un daļēji Latvijā, ka liberālajai demokrātijai nevajag sevi aizstāvēt un tā kaut kādā mistiskā veidā tiks pasargāta no supermasīvas dezinformācijas un propagandas ietekmes, ir antizinātnisks naivums. Kognitīvās zinātnes māca, ka esam maldināmi un ir jāpieliek pūles, lai mūs neapmānītu. Ņemot vērā to, ka tas ir ne tikai mediju vides, bet arī nacionālās drošības jautājums, ar to jānodarbojas valsts institūcijām, proti, valsts institūcijām jāuzņemas atbildība par mediju vides drošību un izturētspēju pret Krievijas dezinformāciju, turpināja Kudors.
Pēc topošā politiķa vārdiem, Latvijā būtu jāuzlabo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbība. "Es cienu NEPLP cilvēkus par to, ko viņi jau ir darījuši, un arī Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļa ir labi strādājusi. Tomēr tas nav pietiekami. NEPLP vajadzētu nošķirt funkcijas no sabiedriskā mediju kapitāldaļu turētāja un regulatora. Uzskatu, ka viņiem būtu jānodarbojas tīri ar regulatora funkciju un jāpalielina monitoringa spējas."
"Mēs ES darbojamies kopējā tiesiskajā un mediju tirgus ietvarā, tāpēc Latvijā kaut ko izlemt un izdarīt, nerēķinoties ar ES reakciju, nevar. Tādēļ mēs plānojam aktīvi strādāt arī ES līmenī, bloķējoties kopā ar lietuviešiem. Plānojam strādāt mērķtiecīgi, lobēt un skaidrot situāciju. No līdzšinējās darba pieredzes redzu, ka Rietumeiropā daudzviet nesaprot to, kāds Latvijā ir Krievijas dezinformācijas ietekmes mērogs. Tie, kuriem es norādu uz šo problēmu, nereti ir dzirdējuši tikai par “Russia Today” kanāla darbību, bet tas ir tikai viens kanāls, kas pie tam vēl darbojas baltos cimdos. Latvijā ir pieci kanāli, kas strādā bez šiem baltajiem cimdiem, agresīvi izplatot naida runu un kara propagandu, kas ir kriminālas lietas, ko nedrīkst ļaut. Nav runa par to, ka mums ir tiesības to apstādināt, mums ir pienākums to apstādināt, izskaidrojot to mūsu partneriem. “Ieeļļojot” Autortiesību direktīvu, var panākt to, ka noteikti kanāli tiek ātrāk pieķerti pārkāpumos un uz laiku slēgti, varbūt pat atņemot licenci," uzskata Kudors.
