Lūk, kāpēc mērena iedzeršana nav nemaz tik laba lieta

Alus

FOTO: Unsplash

Lai arī kopumā tie cilvēki, kuri dienā izdzer vienu vai divus standarta alkoholiskos dzērienus, ir veselīgāki par nedzērājiem, tomēr mērena iedzeršana nav nekas labs.

Kā izdevumā "The Guardian" spriež epidemioloģijas speciālists Gideons Meierovics-Kacs, mēs esam sabiedrība, kas mīl iedzert. Par spīti tam, ka eksistē cilvēki, kuri alkoholu nelieto, tomēr kopumā mums ļoti patīk iedzert. Iedzeršana tomēr ir daļa no mūsu sociālās kultūras, daļa no kolektīvās identitātes, turklāt tā ir tik ļoti izplatīta un valdonīga, ka aizbēgt no tās var būt ļoti grūti. Visi, kuri ir mēģinājuši vismaz vienu mēnesi nelietot alkoholu, apstiprinās, ka mēs alkoholam esam piesaistīti daudzos un dažādos veidos.

Mēs visi zinām, ka pārlieku bieža alkohola lietošana ir kaitīga mūsu veselībai. Nav nekāds brīnums, ka, piemēram, 20 alus kausi nedēļā pārāk labu iespaidu uz veselību neatstāj, tomēr mulsinoši ir tas, ka pēdējā laikā rodas arvien vairāk pētījumu, kuros zinātnieki pievērsušies tieši mērenas alkohola lietošanas ietekmei uz veselību, tomēr nenonākot pie vienota kopsaucēja. Piemēram, nesenā pētījumā zinātnieki raksta, ka mērena alkohola lietošana var palīdzēt cīņā ar depresiju, kas gan izklausās visai neticami.

Zinātne ir sarežģīta

Zināms, ka asociācija starp mērenu alkohola lietošanu un veselības uzlabošanos jau kādu laiku ir populārs temats zinātnieku vidū. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēki, kuri dienā izdzer vienu vai divus alkoholiskos dzērienus (16 līdz 21 grams tīra alkohola), ir zemāka sirdsslimību, aptaukošanās un diabēta riska priekšā nekā tie cilvēki, kuri dzer pārmērīgi vai nedzer vispār. Sabiedrībā kopumā diezgan labi ir redzams tas, ka cilvēki, kuri mēreni lieto alkoholu, ir veselīgāki dažādā ziņā.

Tomēr problēma ir tāda, ka mērena alkohola lietošana nav izolēta uzvedība. Proti, ir ļoti grūti nodalīt mērenu iedzeršanu no cilvēka, kurš mēreni iedzer. Tas nozīmē, ka nav viegli identificēt, vai cilvēka veselību uzlabo tieši alkohols vai kaut kas sarežģītāks.

Kad paskatās uz cilvēkiem, kuri iesaistīti pētījumos un mēreni lieto alkoholu, ir redzams, ka šie cilvēki mēdz būt turīgāki, izglītotāki, smēķē mazāk, dzīvo labākā vidē, mazāka iespēja, ka tie bijuši cietumā, vai ir ar lieko svaru. Savukārt nedzērāji daudzos veidos var atšķirties no viņiem, proti, kāds ir iemesls viņu abstinencei no alkohola? Bieži tā ir slimība, nabadzība vai iepriekšējs alkoholisms.

Vispārīgi, no šiem pētījumiem ir neiespējami noskaidrot, vai mērena alkohola lietošana uzlabo cilvēka veselību, vai cilvēki, kuri mēreni iedzer, vienkārši dzīvo labākos dzīves apstākļos, ir pārticīgāki un apmierinātāki ar dzīvi. Rezultātā rodas priekšstats, ka mērena iedzeršana ir veselībai laba.

Pastāv divi veidi, kā iegūt precīzāku atbildi. Vispirms, vajadzētu veikt randomizētu un kontrolētu pētījumu, kurā ilgu laika posmu cilvēki mēreni lietotu alkoholu. Rezultātā pētnieki varētu novērot, vai šie cilvēki kļūst veselīgāki. Turklāt būtu jāspēj kontrolēt visi ārējie faktori, kas var ietekmēt attiecības starp veselību un alkoholu, lai redzētu, vai mērena iedzeršana joprojām uzlabo veselību.

Iemesls, lai iedzertu

Tomēr izskatās, ka mērena alkohola lietošana nav īsti laba veselībai. Kamēr varētu pastāvēt daži sīki ieguvumi sirds veselībai, alkohols ir spēcīgu atkarību raisošs un var pamatīgi sabojāt daudzus citus orgānus.

Lai arī mēs visi vēlamies dzirdēt, ka mērena iedzeršana mums nāk par labu, jo tad varētu bez liekiem sirdsapziņas pārmetumiem katru vakaru izdzert dažus alus, tomēr maz ticams, ka alkohols jebkādā veidā varētu būt veselīgs. Visticamāk, tas noteikti tev kaitē, neskatoties uz to, cik daudz tu dzer.

Tiesa, dzīvē pastāv ļoti daudz lietu, kas nav veselīgas, tomēr mērenos daudzumos sniedz mums lielāku apmierinātību ar dzīvi, kurā mēs tomēr neesam lūguši attapties. Vīns un alus ir garšīgs, tāpēc, ja tu dzer, tad dari to garšas dēļ, dari to, lai socializētos un būtu labāks cilvēks. Nedzer, lai ārstētu savu depresiju vai uzlabotu fizisko veselību – tas nestrādā.

Uz augšu