Šonedēļ atgriezos pie ierastā treniņu ritma. Par TRX nodarbību pirmdienas rītā bija milzīgs prieks, kas deva pamatīgu enerģijas lādiņu ne tikai treniņam, bet arī darba dienai. Varēju gan just, ka vairāk kā nedēļu biju gājusi uz treniņiem ar fokusu uz kardio. Dažas muskuļu grupas bija pārāk labi atpūtušās un daļa no vingrinājumiem prasīja nedaudz lielāku piepūli kā parasti.
Vislielāko gandarījumu sagādāja trešdienas un ceturtdienas treniņi. Līdz šim, katru reizi, kad uz treniņu gāju divas dienas pēc kārtas, otrais treniņš bija salīdzinoši neproduktīvs. Trūka spēka, sāpēja muskuļi un bija sajūta, ka daru organismam pāri. Taču šonedēļ, par spīti tam, ka muskuļi lika manīt par trešdienas treniņu, izbaudīju katru minūti! Visus vingrinājumus varēju veikt vienlīdz kvalitatīvi gan trešdien, gan ceturtdien un sapratu, ka progress ir milzīgs. Katru treniņu atgādinu sev cik ļoti gāja pirmajā nodarbībā, kad pulss bija pie 150 pat iesildīšanās laikā un 15 minūtes uz skrejceliņa likās kā vesela mūžība.
Visgrūtāk šonedēļ gāja ar ēšanu dēļ stresa darbā. Man vienmēr ir bijušas grūtības pieturēties pie noteikta uztura plāna paaugstināta stresa apstākļos. Esmu tas cilvēks, kas savas emocijas apēd un to ir ļoti grūti izmainīt. Motivāciju deva kolēģes kompliments, ka rezultātus var jau redzēt. Vislabākā sajūta ir tad, kad bikses, kas pirms tam knapi derēja, sāk kļūt par vaļīgu! Šī apziņa deva spēku safokusēties un nepadevos vecu ieradumu valdzinājumam. Noliku uz galda lielu ūdens pudeli un katru reizi, kad gribējās kaut ko apēst, iedzēru malku ūdens.
