Iet pret "Brexit" un trampisma straumi. Politiskie strāvojumi, kas iestājas par Eiropas satuvināšanos

FOTO: AFP/SCANPIX

Pēc pārciestās finanšu un migrācijas krīzes vairākas pasaules vietas kā cunami pāršalca nacionālisma, izolacionisma un populisma vilnis. Spilgtākās izpausmes - "Brexit" un ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptā politika. Taču šur un tur Eiropā ieskanas balsis (īpaši no jauniešu mutēm), kas aicina doties pretējā virzienā - uz vēl lielāku atvērtību, sadarbību un integrāciju Eiropas Savienībā. TVNET pēta politiskās kustības, kas dodas pret pašreizējo straumi. Vai tās var piedāvāt reālu alternatīvu?

Mileniāļu sacelšanās pret "Brexit"

2016.gada 23.jūnijs. Apvienotajā Karalistē notiek "Brexit" referendums, kurā vēlētājiem jāatbild uz jautājumu: "Vai Apvienotajai Karalistei jāpaliek Eiropas Savienības dalībvalstij, vai arī tai jāpamet Eiropas Savienība?" 51,9% referenduma dalībnieku nobalsoja par izstāšanos no ES, 48,1% vēlējās palikt. Lai arī referendums nebija juridiski saistošs un starpība bija ļoti neliela, Apvienotās Karalistes valdība uzstāj uz referenduma rezultāta īstenošanu.

Iedzīvotāju aptaujas uzrāda, ka par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES galvenokārt balsoja cilvēki pēc 50 gadu vecuma, savukārt jaunākās vecuma grupas pārsvarā balsoja par palikšanu. Visvairāk palikšanu ES referenduma laikā atbalstīja jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem  - 61% vīriešu un 80% sieviešu šajā vecumā sacīja, ka vēlas palikt ES, liecina 2016.gada jūnijā publicētas aptaujas dati.

"Es gribēju pārcelties uz Apvienoto Karalisti un pirmoreiz apjautu, kā politika reāli ietekmē manu dzīvi," intervijā portālam TVNET stāsta 27 gadus vecais itālis Andrea Venzons. Viņam kopā ar diviem draugiem - vācieti un francūzieti - dzima ideja par jaunu Eiropas līmeņa politisko kustību ar progresīvu ievirzi. Viss sākās ar vienkāršu, pašu veidotu mājaslapu, bet tagad kustībā darbojas ap 2700 biedriem un vairāk nekā 3000 brīvprātīgie. 

2017.gada 29.martā - tieši divus gadus pirms sākotnējā "Brexit" termiņa, kas nu ticis pagarināts - tika dibināta paneiropeiskā kustība, kas tagad pazīstama ar nosaukumu "Volt". Aprīļa beigās tika atklāta arī vietējā nodaļa "Volt Latvija". Tā izlaidīs 25.maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā, bet plāno startēt 2021.gada pašvaldību un vēlāk arī Saeimas vēlēšanās.

Kamēr daudzi citi politiskie spēki lūkojas nacionālisma virzienā, "Volt" programmas pirmais punkts: izveidot federālu Eiropas valdību, ko Eiropas premjerministrs un prezidents, kopīga Eiropas armija un lielāka ekonomiskā integrācija. 

Jautāts, cik lielu atbalstu, viņaprāt, šīs idejas varētu gūt Eiropā, Venzons atbild: "Mēs redzam, ka Eiropas valstīm ir kopīgas problēmas - bezdarbs, mums visiem jācīnās ar klimata pārmaiņām. Tās vairs nav nacionālas problēmas, tās kļūst par starptautiskām problēmām."

Robežkontroles un klimata politikas jautājumi - šajās jomās pašlaik valda krīze, ko katra valsts atsevišķi nevar atrisināt, uzskata Venzons. Nepieciešams kopīgs risinājums.

"Volt" dalībnieku vidējais vecums ir 36 gadi; biedru rindās ir daudz jauniešu, bet ir arī vecāka gadagājuma cilvēki. Pats Venzons dzimis 1992.gadā, ieguvis bakalaura grādu Milānā un turpinājis studijas Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, pēc tam strādājot starptautiskajā konsultāciju uzņēmumā "McKinsey & Company". Viņš uzaudzis, jūtoties kā Eiropas un pasaules pilsonis. 

"Vairums jauniešu pat nevar iedomāties, ka Eiropā varētu sākties karš. Mums to grūti pat iztēloties. Mēs jūtamies kā eiropieši, tāpēc jauniešu vidū ir lielāks atbalsts Eiropas projektam," saka Venzons.

"Interesanti, ka līdzīgu piesaisti izjūt arī ļoti veci cilvēki, kuri vēl nav aizmirsuši karu, nabadzību, nacionālisma kultivēto spriedzi valstu starpā."

Statistikas dati rāda, ka jaunieši kopumā ir kūtri vēlētāji. Vairums jauniešu, kas nesen sasnieguši pilngadību, neiet balsot uz neiesaistās politiskajos procesos, tāpēc viņu balsis mēdz palikt nesadzirdētas. Taču pārmaiņu vēsmas ir jūtamas, piemēram, zviedrietes Grētas Tūnbergas iedvesmotajos klimata protestos, kuros dodas pusaudži un jaunieši daudzviet pasaulē.

Tomēr "Volt Latvia" atklāšanas pasākumā tukšo krēslu bija vairāk nekā aizpildīto vietu.

Venzons piekrīt, ka viņa kustība pašlaik iet pret straumi. "Un tā tam būtu jābūt," viņš norāda. "Ja tā būtu "meinstrīma" ideja, tad šāda kustība jau pastāvētu."

"Demokrātija Eiropā" ar slavenu atbalstītāju loku

Vēl viena paneiropeiska kustība ir bijušā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka 2016.gadā dibinātā DiEM25 jeb "Democracy in Europe Movement 2025". Kustības atklāšanas pasākumā Varufakis sacīja, ka tajā "zem viena lietussarga" apvienosies kreisie, protesta kustības un reģioni-dumpinieki no visa kontinenta, lai "maigi, empātiski, bet stingri satricinātu Eiropu".

Atklāšanā runas teica Barselonas mērs Ada Kolau, vietnes "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs, slovēņu filozofs Slavojs Žižeks, amerikāņu valodnieks un politiskais aktīvists Noams Čomskis, britu komponists Braiens Īno un vācu kustības "Blockupy" pārstāvji, kuri protestē pret taupības pasākumiem.

Līdzīgi kā "Volt", arī DiEM25 savā manifestā runā par Eiropas mēroga krīzēm tādās jomās kā ekonomiskā nevienlīdzība un migrācija. Tās nav iespējams atrisināt nacionālā līmenī, tāpēc nepieciešami Eiropas līmeņa risinājumi, uzsver kustība. 

DiEM25 par savu mērķi izvirzījusi līdz 2025.gadam panākt "pilnvērtīgu" Eiropas demokrātiju ar vienotu konstitūciju un suverēnu parlamentu - Konstitucionālo asambleju, kas dalītu varu ar dalībvalstu nacionālajām institūcijām. 

Vēl viens kustības mērķis - padarīt lēmumu pieņemšanu ES institūcijās pilnīgi caurspīdīgu, solot pat visa veida sēžu straumēšanu internetā. Varufakis bija Grieķijas finanšu ministrs valsts parādu krīzes laikā. Viņš atkāpās no amata pēc sešiem tajā aizvadītiem mēnešiem, nespējot vienoties ar starptautisko aizdevēju "troiku" - Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Viņš arī atbalstījis palicēju pusi Apvienotās Karalistes "Brexit" sāgā.

Globālas problēmas

Kamēr daudzviet Eiropā dominē nacionālisma un stingrākas norobežošanās (spilgtākie piemēri - Ungārija, Polija un, protams, Apvienotā Karaliste) vēsmas, tādas politiskās kustības kā "Volt" un DiEM25 iet pret straumi. To retorikā ieskanas populistiskas notis, piemēram, DiEM25 pretstata Eiropas valstu tautu necaurspīdīgajai ES birokrātijai, neievēlētiem "tehnokrātiem" un "izpestītajiem baņķieriem".

Lai arī to mērķi - federāla Eiropa vai Eiropas līmeņa konstitucionālā asambleja, kā arī minimālais garantētais ienākums - diez vai tuvākajā nākotnē ir reāli sasniedzamas, tomēr abas kustības iezīmē pavisam reālas, nopietnas un steidzami risināmas problēmas. 

Kopš 80.gadiem visā pasaulē ievērojami pieaugusi ekonomiskā nevienlīdzība, liecina starptautiskais pētījums "World Inequality Report 2018". Ja salīdzina ar Ziemeļameriku, Ķīnu un Krieviju, tad Eiropā tas noticis relatīvi mērenākā tempā. Tomēr 2016.gadā bagātākais viens procents Rietumeiropas iedzīvotāju nopelnīja 12% visā reģionā gūtos ienākumus, bet ASV rādītājs bija vēl augstāks - 20%. Lielai daļai iedzīvotāju piedzīvojot nabadzību vai stagnējošu dzīves līmeni, sabiedrības noskaņojums kļūst arvien pesimistiskāks. To izmanto populistiskie spēki, apelējot pie ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem, kas savukārt izraisa tālāku šķelšanos un neuzticēšanos citām valstīm un starptautiskajām institūcijām.

Otrs jautājums ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Kamēr ANO kritizē pasaules valstu kūtros mēģinājumus izpildīt Parīzes klimata līgumā izvirzītos mērķus, visskaļākās balsis šajā jautājumā ir spontāni izveidotām protesta kustībām: britu pretošanās kustībai "Extinction Rebellion", 16 gadus vecās Tūnbergas iedvesmotie globālie klimata streiki un tamlīdzīgi.

"Ja augošā ekonomiskā nevienlīdzība netiek adekvāti risināta, tā noved pie visa veida katastrofām politiskajā un sociālajā sfērā," norāda "World Inequality Report 2018" autori. Zinātnieki arvien aktīvāk brīdina par briestošu ekoloģisko krīzi, ko nepieciešams risināt nekavējoties. Šie ir jautājumi, ko par savām prioritātēm izvirza jaunās politiskās un aktīvistu kustības, taču "meinstrīma" politikā tie bieži paliek otrajā plānā.

Uz augšu