Hokeja izlases video treneris Groms: Spēles laikā sēžu nekustīgs

TVNET: Parasti hokejistiem pirms turnīriem tiek vaicāts, vai čempionātam gatavi? Jautāšu tev to pašu. 

Pēteris Groms: Esmu gandrīz gatavs. Palikusi vēl viena spēle Kanāda - Austrija, kuras video ieraksts man vēl jādabū. Kanādieši solīja, bet nav atsūtījuši. Mēģināšu to dabūt pa citiem kanāliem, jo ar Austriju Latvijas izlasei ir pirmā spēle. Man gan ir citi Austrijas spēļu ieraksti, bet principā esmu čempionātam gatavs. Trešdien autobuss ar materiāliem, tehniku devās uz Bratislavu. Ja nu kas noiet greizi, tad tur var aiziet līdz bodei un nepieciešamo dabūt. Tā nav Krievijas vidiene...

TVNET: Austrijas izlase savā pēdējā pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta ar 5:7 piekāpās Kanādai. Vispār austriešiem astoņos sagatavošanās mačos izdevās izcīnīt tikai vienu uzvaru. 

P.G.: Jā, jāuzmet acs, kas tur notika. Tajos materiālos, kas ir man, Austrijas izlases spēles stils ir bijis vienāds. Pieļauju, ka Kanāda uz to maču bija pirmo reizi sanākusi kopā. Viņiem parasti pirms čempionāta ir viena pārbaudes spēle.

TVNET: Kanāda jau grupas turnīrā parasti iesildās izslēgšanas spēlēm. 

P.G.: Tā parasti ir. Saka, ka tieši labi ir spēlēt pret tādām komandām, jo tās vēl lāgā nav gatavas, tikai ieskrienas. Mums gan šoreiz tā nesanāks. 

TVNET: Kas bija tie šķēršļi, kāpēc netiki pie Kanādas - Austrijas spēles video ieraksta?

P.G.: Tas cilvēks vienkārši neatsūtīja. Kanādas izlases video treneris bija klāt, kad viņi Rīgā spēlēja pirms pasaules čempionāta un Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Sarakstījāmies, teica, ka atsūtīs, bet pagaidām neesmu saņēmis. Varbūt ir kaut kur iesprūdis, nav vēl atbildējis. Pašiem austriešiem es video neprasīšu, bet man vēl ir citi kanāli. Pat, ja pie tās spēles netikšu, materiāls man ir pietiekoši daudz. Bet, protams, jo vairāk jo labāk. 

TVNET: Kāda informācija pirms spēlēm tev jānodod treneriem? Skaidrs, ka gandrīz katru reizi tā var atšķirties. 

P.G.: Ir ļoti daudz kritēriji. Tas ir uzbrukuma sākums, aizsardzības zona, uzbrukuma zona, vidējā zona, vidējās zonas iemetieni. Tie ir mani priekšdarbi. Es tos salieku pa plauktiņiem, piemēram, 10 uzbrukuma sākumi un tamlīdzīgi. Tam ar treneri izejam cauri un viņš saka, kas sapulcē jāparāda hokejistiem. Pasaules čempionātā tas notiks ģērbtuvē, jo tur ir jāpiedāvā televizors. Rādu izvēlētos klipus. Spēļu pārtraukumos jau varu parādīt lietas, kuras viņus konkrēti interesē. 

TVNET: Tad tu piedalies ģērbtuvē arī spēļu starplaikos? 

P.G.: Jā, šad un tad treneris čaļiem var parādīt un izstāstīt kaut kādus knifus, svarīgās lietas, kuras nepieciešams zināt nākamajā trešdaļā. Citos čempionātos es sēžu treneru istabā, kur pienāk signāls. Citos esmu arēnas tribīnēs, bet tas nemaina lietas būtību. 

TVNET: Spēļu laikā tu sazinies arī ar kādu no komandas treneriem. Tev strīdīgās epizodēs ir visai svarīga loma. 

P.G.: Tieši tā. Var ātri izrunāt konkrētas spēles situācijas. Protams, spēles laikā es pievēršu uzmanību tam, ko treneri grib redzēt. Vēl viena lieta ir nepareizi gūtie vārti. Čempionātā gan ir viena problēma, jo es nevaru pats filmēt. Nezinu gan kā būs Bratislavā. Tā kā nevaru pats filmēt, man tiek dots televīzijas signāls. Gadās, ka pie ieiešanas zonā, tiek parādīts treneris vai skatītāji. Līdz ar to es fiziski to nevaru redzēt. Situācijās pie vārtsargu laukuma, tur parasti ir atkārtojumi, bet ar IIHF noteikumiem brīžiem ir sarežģīti. 

TVNET: Ko tu dari pēc spēlēm?

P.G.: Pasaules čempionātā ir jābūt gatavam jau nākamajai spēlei. Mums tā būs Šveice. Viņi spēlēs pirms mums. Pēc spēlēm parasti cilvēki ir saguruši, emocionāli... Bet nākamajā rītā treneri apsēžas un apskatās kādas epizodes. Varbūt kaut kam iziesim cauri no spēles pret Austriju, bet galvenais akcents būs Šveice. 

TVNET: Latvijas izlase divas no sešām pārbaudes spēlēm aizvadīja tieši pret Šveici. Vai šajā mačā notika kādas aizklātas spēlītes, neizliekot galdā visas kārtis?

P.G.: Domāju, ka ne. Bobs Hārtlijs nav no treneriem, kurš tīri taktiski kaut ko baigi mainīs, izdomās atkāpties. Tā nav viņa filozofija. Viņa filozofija ir spēlēt aktīvi un agresīvi. Pieļauju, ka arī Šveice nekādas spēlītes nespēlēja. Viņi darbojās pietiekoši aktīvi un abas komandas gāja uz pilnu klapi. Tās bija pēdējās pārbaudes spēles un tad jau ir jāredz, kurš hokejists ir gatavs braukt uz pasaules čempionātu un kurš nav. 

TVNET: Treneris Hārtlijs tev jautā, kurus spēlētājus iekļaut sastāvā?

P.G.: Es to negribētu komentēt, bet viņš to var visiem pajautāt. Skaidrs, ka lēmumu pieņem viņš pats. Negribu teikt, ka es piedalos lēmumu pieņemšanā, bet pajautāt Hārtlijs var. Nekāda balsošana nenotiek. 

TVNET: Zinu, tu pats kādreiz nodarbojies ar hokeju, bet kā tu nonāci līdz tam, ka dari šādu darbu? Latvijā, šķiet, to nevar apgūt. 

P.G.: Latvijā ir interesanti. Šeit ir darba koda klasifikators - katram darbam ir savs kods. Tāds "video treneris", tāda koda nav, neeksistē. Ir vai nu treneris, video operators, bet man sanāk, ka skaitos video inženieris, bet es tāds neesmu. Latvijā nav tādas skolas, kur ko tādu pasniegtu. Kā es kļuvu par video treneri? 15 gadu vecumā beidzu spēlēt hokeju. Amatieru līmenī spēlējām kopā ar Viesturu Koziolu, kurš mani uzrunāja. Sākumā es domāju. Atceros, kad izlasi vadīja Kurts Lindstrēms, viņam arī bija video treneris. Toreiz darīju citu darbu, bet, tā kā tas bija hokejs, nolēmu pamēģināt. Tā arī viss sākās. Mani Rīgas "Dinamo" pirmajā gadā Šuplera vadībā aizsūtīja uz nometni Slovākijā. Aizbraucu mācīties pie cilvēka, kurš sarakstījis programmu. Nekas sarežģīts tas nelikās. Tā jau šo darbu daru 11 gadus.  

TVNET: Lai darītu šo darbu hokeja priekšzināšanas ir nepieciešamas? 

P.G.: Domāju, ka ir. Esmu gan saticis līdzīgus cilvēkus, bet neesmu viņos ievērojis ieinteresētību. Viņi vienkārši griež video, nodod ierakstus treneriem, lai tālāk paši visu dara. Šie cilvēki hokeju niansēs īsti neizprot. Varbūt pat negrib iedziļināties. 

TVNET: Tādi kā tu ir deficīts, vai spēj apkalpot Latvijas hokeju? Strādā Rīgas "Dinamo" treneru kolektīvā, arī "Kurbads" komanda tevi piesaistīja uz Latvijas čempionāta finālsēriju. 

P.G.: Sprukts [Jānis] ir mans radinieks. Pierunāja (smejas). Bet, ja nopietni, tad Latvijā īsti neesmu kā deficīts. Klubos noteikti ne, bet izlasē gan varētu būt, jo ir U-18, U-20 valstsvienības un ja laiki krustojas, tad tā sanāk. Apmācījām Andreju Banadu, kurš visu laiku ir bijis kopā ar Leonīdu Tambijevu, ar kuru kopā paņēma VHL kausu. Vai viņš vēl tagad to dara, es nezinu. Latvijas hokejā nav daudzi, kas darītu šādu darbu, esam kādi pieci. 

TVNET: Tu dodies līdzi Rīgas "Dinamo" komandai arī izbraukumos. Līdzīgi kā hokejisti - esi samērā daudz prom no savām mājām. 

P.G.: Jā. Es jau smejos, kad esmu projām, tad lētāk sanāk. Ēdu es tur. Bet, protams, gribas vairāk būt mājās. Katru dienu, kad esmu mājās, es priecājos un izmantoju to. 

TVNET: Pret tādām lielvalstīm kā Kanāda, Krievija, Zviedrija, kas allaž pret mums ir favorītes, arī jāatrod šo komandu vājās vietas. 

P.G.: Hārtlija filozofija ir spēlēt savu hokeju. Protams, mēs skatāmies pretinieku, mēģinām saprast kā viņi spēlē, bet tas nenozīmē, ka mēs būtiski mainām savu spēli. Iesakām spēlētājiem uzmanīties konkrētās situācijās, kur jāpievērš uzmanība.

TVNET: Tu pēti arī pretinieku vārtsargus?

P.G.: Skatāmies. Komandā ir divi vārtsargi. Pret spēcīgākajām komandām var arī nezināt, kurš stāsies vārtos. Savukārt pret vājākām var nojaust. Spēles laikā es atzīmēju arī metienus. Ar vārtsargiem parasti ir kā ar bitēm - ļoti uzmanīgi. Spēles situācijas var būt dažādas. Parasti nav daudz laika domāt. 

TVNET: Kādas tev ir sajūtas pirms pasaules čempionāta?

P.G.: Grūti pateikt. Man vēl pagaidām ir darba sajūta. Svētku sajūtas nav. Negribētu to saukt par stresu, bet man tas sākas, kad laukumā pie IIHF oficiālā džingla dodas komandas. Tad saproti, ka tajā mirklī visam jābūt perfekti.  

Man pašām uz spēlēm īsti nesanāk aiziet. Katrā čempī esmu aizgājis varbūt tikai uz vienu spēli, kad tiešām nekas nav jādara. Var izstiept kājas, apsēsties un baudīt hokeju. 

TVNET: Tu vispār vari noskatīties spēli bez sava profesionālā kretīnisma? 

P.G.: Nē, nē. Tas nav iespējams. Kad mani kaut kur uzaicina noskatīties kādu hokeja spēli, es parasti krēslā sēžu nekustīgs, bet visi tajā pašā laikā lēkā apkārt. Es nevaru emocijām ļaut vaļu, jo man ir jāatzīmē moments. 

TVNET: Paldies tev par sarunu. Veiksmi čempionātā! 

P.G.: Paldies.