"Kur ir mūsu nauda?": Sudānas apvērsums ekonomiskās krīzes ēnā (4)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Sudānas pensionārs Mohameds Mahdi Ahmeds ir viens no cilvēkiem rindā pie bankas “Bank of Khartoum” filiāles Hartūmā, cerot izņemt naudu bankomātā. Cilvēku rindas pie bankomātiem un banku filiālēm Sudānas galvaspilsētā pēdējā laikā ir ierasta parādība, ņemot vērā valsti pārņēmušo valūtas krīzi un haosu, kas sekoja aprīlī notikušajam valsts apvērsumam, kurā tika gāzts ilggadējais Sudānas prezidents Omars al Baširs. Pēdējā laikā bankomātos ir pieejamas vien nelielas summas – ja paveicas, viens cilvēks tiek pie iespējams izņemt aptuveni 40 ASV dolārus. Parasti gan nauda ļoti ātri beidzas un cilvēki paliek tukšā, ziņo Lielbritānijas medijs “The Guardian”.

Otrā ielas pusē pretī “Bank of Khartoum” ir vēl viena rinda – tajā stāv cilvēki, kas cer izņemt naudu no bankas “Farmers Commercial Bank” bankomāta. Brīdī, kad nauda bankomātā ir beigusies, rinda ātri vien izklīst.

“Es šeit esmu jau no septiņiem rītā,” stāsta 72 gadus vecais Mohameds. Pēdējos mēnešus viņš izdzīvo, regulāri aizņemoties naudu no saviem radiniekiem.

Nav tā, ka Mohamedam vai daudziem cilvēkiem vispār nav naudas – viņiem nav tieši skaidras naudas.

Iedzīvotāji sūdzas, ka Sudānas Centrālā banka nepiegādājot skaidru naudu komercbankā pietiekamā daudzumā un tas ir radījis situāciju, ka cilvēki nevar piekļūt savai kontos esošajai naudai.

“Mēs tik daudz ciešam. Šeit ir daudz cilvēku, kam bankā ir nauda. Cilvēkiem šī nauda ir nepieciešama, tāpēc viņi spiesti katru dienu šurp nākt. Es biju arī vakar – tad es pakritu un savainojumu muguru,” stāsta Mohameds.

Valūtas krīze Sudānā gan nav nekāds jaunums. Daudzos bankomātos nauda sāka beigties jau pagājušā gada novembrī.

Krīze sākās pēc tam, kad Sudānas valdība centās novērst pilnīgu ekonomikas sabrukumu, īstenojot valūtas devalvāciju un skarbus taupības pasākumus.

Mēnesi vēlāk Sudānā sākās politiskā krīze un iedzīvotāju protesti, kas noveda pie prezidenta al Bašira gāšanas 11.aprīlī.

Foto: Reuters/ScanPix

Pašreizējā valūtas krīze veidojusies ilgtermiņā un to veicināja plašākās ekonomikas problēmas, tostarp ārvalstu valūtas ieņēmumu samazināšanās pēc tam, kad līdz ar Dienvidsudānas atdalīšanos 2011.gadā, Sudāna zaudēja trīs ceturtdaļas naftas ieguves apjoma.

Pašreizējā valūtas krīze Sudānā visskarbāko iespaidu atstāj uz vienkāršajiem sudāniešiem.

“Ir pagājuši jau divi mēneši, kopš man izdevās tikt pie naudas, Man vajag naudu, lai samaksātu par medicīniskām procedūrām. Šodien es varu izņemt 2000 Sudānas mārciņu, tomēr ar to nepietiks. Man būs jāturpina šurp nākt. Man vajag tikt pie savas naudas, jo es aizņemos no saviem radiniekiem, un es nezinu, kā es viņiem to varēšu atdot,” stāsta Abduls Rahmans Kamals, kurš arī vairākas stundas pavadījis rindā pie bankomāta.

Pašreizējā situācija ir būtiski iedragājusi iedzīvotāju uzticību banku sistēmai un valsts varai.

“Tieši tāpēc mums vajadzēja revolūciju. Kur ir mūsu nauda? Centrālai bankai ir jānodrošina banku sistēma ar naudu. Kur tad ir tās banknotes?” no rindas pie bankomātiem sauc kāds vīrietis.

Daļa sabiedrības uzskata, ka nauda tikusi vienkārši nozagta, tomēr lielākā daļa sudāniešu situāciju skaidro ar hronisko iepriekšējā režīma neizdarību.

Kad Centrālā banka īstenoja Sudānas mārciņas devalvāciju aptuveni 40% apmērā, tas radīja strauju inflācijas pieaugumu, kas, savukārt, veicināja iedzīvotāju protestus.

Foto: AFP/SCANPIX

Tomēr eksperti uzsver, ka Sudānas ekonomiskā krīze nav beigusies un tā var radīt vēl jaunas dramatiskas sekas.

Cilvēkiem pie “Bank of Khartoum” veicas labāk – vismaz daļa no viņiem pie naudas tiek.

Savukārt pāri ielai esošajā “Farmers Commercial Bank” bankas bankomātā nauda ir beigusies jau no paša rīta.

“Līdz šim es esmu izticis, naudu aizņemoties. Tomēr man jāmaksā darbiniekiem un jāpērk materiāli savam uzņēmumam. Naudas nepieejamības dēļ neviens no mums nav spējīgs normāli strādāt,” norāda inženierdarbu uzņēmējs Salahs Abduls Latifs.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu