Lietuvā svētdien notiks valsts prezidenta vēlēšanas, kurās vēlētājiem jāizraugās ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis, un divi saistoši referendumi, kuros tiks lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonības atļaušanu un Seima deputātu skaita samazināšanu.
Sacensībai par Lietuvas prezidenta amatu šajās vēlēšanās reģistrēti deviņi kandidāti, bet viens no viņiem pēdējā brīdī aicinājis savus atbalstītājus balsot par vienu no diviem citiem kandidātiem.
Paredzams, ka pirmajā kārtā nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, un tas nozīmē, ka 26.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks otrā kārta, kurā spēkiem mērosies divi pirmajā vēlēšanu kārtā vislielāko atbalstu ieguvušie kandidāti.
Kā liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kas veikta mēnesi pirms vēlēšanām, uz lielāko vēlētāju atbalstu var cerēt Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte, un ekonomists Gitans Nausēda, par kuriem aprīlī bija gatavi balsot attiecīgi 22,3% un 21,9% respondentu, bet trešajā vietā ar 16,7% ir premjerministrs Sauļus Skvernelis, ko par savu kandidātu izvirzījušas abas valdošās koalīcijas partijas - Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.
Pārējie kandidāti, kas būtiski atpaliek no pirmā trijnieka, ir Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis nos Sociāldemokrātiskās partijas, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis, "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas un neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks.
Zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis šonedēļ paziņoja, ka lūdzis vienu prezidenta amata kandidātu izstāties no vēlēšanu cīņas par labu šīs partijas atbalstītajam kandidātam Skvernelim. Viņš neatklāja, par kuru kandidātu runā, bet norādīja, ka neko nav piesolījis šim cilvēkam apmaiņā par iespējamo savas kandidatūras atsaukšanu.
Puteiķis piektdien vērsās pie saviem atbalstītājiem ar aicinājumu balsot par vienu no diviem citiem kandidātiem - Skverneli vai Juozaiti, lai nepieļautu "banku sektora pārstāvja [Nausēdas] iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā". Viņš atvainojās vēlētājiem un norādīja, ka arī pats nav balsojis par sevi.
Savukārt Nausēda paziņoja, ka partijas, kas izvirzījušas citus kandidātus, baidās no sāncensības ar viņu vēlēšanu otrajā kārtā.
Pašreizējai prezidentei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedz kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.
Lietuvas vēlētājiem saistošā referendumā arī jāpauž attieksme pret dubultpilsonības atļaušanu. Pašlaik Lietuvaskonstitūcija noteic, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
Referendumā vēlētājiem jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu.
Konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Šobrīd Lietuvas vēlētāju sarakstā ir 2 472 405 pilsoņi, tātad minētā panta grozīšanai nepieciešams 1 236 203 vēlētāju atbalsts.
Otrā saistošajā referendumā vēlētājiem jāizsaka sava attieksme pret valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141 līdz 121. Šis ierosinājums tiek pamatots ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad - vairs tikai nepilni 2,8 miljoni.
Šā panta grozīšanai noteikta zemāka latiņa - nepieciešams, priekšlikumu atbalsta vairāk nekā puse referendumā piedalījušos pilsoņu, bet ne mazāk kā trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu, tātad Seima deputātu skaits tiks samazināts, ja vēlētāju aktivitāte pārsniegs 50% un vairāk nekā puse no viņiem, bet ne mazāk kā 824 135 balsos "par".
Šoreiz iepriekšējai balsošanai atvēlētas piecas dienas līdzšinējo divu dienu vietā. Trešdien, ceturtdien un piektdien norisinās arī balsošana pa pastu, bet piektdien un sestdien tiem vēlētājiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties balsošanas iecirkņos, būs iespēja balsot mājās.
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien paziņoja, ka pirmajās četrās iepriekšējās nobalsošanas dienās savu izvēli izdarījuši apmēram 136,5 tūkstoši cilvēku jeb 5,63% balsstiesīgo.
Vēlēšanām un abiem referendumiem paredzēti dažādu krāsu biļeteni, kas ļauj vēlētājiem tos vieglāk atšķirt. Vēl viens jauninājums ir iespēja neredzīgajiem un vājredzīgajiem nobalsot bez citu palīdzības, izmantojot īpašu ierīci.
