Maija grāfa svētki Latvijā ieradušies viduslaikos no Vācijas, Skandināvijas, Gotlandes un Anglijas, kur tie no seniem laikiem svinēti kā pavasara svētki. Maija grāfs, kurš simbolizēja pavasari, ar lielu svītu ieradās pilsētās un ciemos, vēsta pasākuma oficiālajā mājaslapā pieejamā informācija.
Visagrākās ziņas par Maija grāfa svētkiem Rīgā saglabājušās kopš 15 .gadsimta, kad Maija grāfs ir vēlēts pilsētas rātes klātbūtnē kādā klajumā ārpus pilsētas. Savu titulu Maija grāfs ieguva uz gadu, un tas vienmēr bija kāds no Lielās ģildes brāļiem.
Foto: Pilsētu pārņem pavasara svinības krāšņos un krāsainos tērpos
Svētku dalībnieki devās svinīgā gājienā uz Lielo ģildi, kur sekoja dzīres. Rīgas Melngalvji sākumā vēlēja paši savu Maija grāfu, bet 1477. gadā tika panākta vienošanās, ka par Maija grāfu tiks iecelts Lielās ģildes pārstāvis, bet viņa galminieki būs melngalvji. Arī dzīres tika pārceltas uz Melngalvju namu, kurās Maija grāfa pienākums bija pacienāt Rīgas dāmas.
