Guvis panākumus kā džezīgi populārās mūzikas dziedātājs grupā "Dirty Loops", Jona Nilsons devies arī solokarjeras virzienā un piedāvā arvien plašāku muzikālo spektru, kas aizsniedzas līdz pat klasiskajai mūzikai. Jūlija sākumā viņš uzstāsies un arī vadīs meistarklasi Rīgā. 

Jonas koncerts notiks 5. jūlijā Kongresu namā, bet meistarklase - dienu vēlāk Latvijas Radio 1. studijā. Ņemot vērā viņa patieso aizrautību it visā, ko viņš dara, noteikti vērts apmeklēt abus šos pasākumus. 

Tavs vārds ir Jona. Tas ir tipisks zviedru vārds? 

Patiesībā nē, tas ir gana neparasts. Cilvēki ārpus Zviedrijas gan parasti mani sauc par Džona. Esmu jau pie tā pieradis, bet vispār pareizāk būtu Jona. Taču cilvēki ļoti bieži saka manu vārdu pavisam nepareizi - Džons, Johans un tā tālāk. 

Pastāsti nedaudz par saviem vasaras plāniem - koncerti, festivāli, ieraksti... 

Šovasar koncertu un festivālu man būs pamaz, jo strādāju pie jaunas mūzikas radīšanas. Turklāt gan solo darbībai, gan grupai "Dirty Loops". Tādēļ festivāls Rīgā būs viena no retajām koncertvietām šajā vasarā. Vēl uzspēlēšu Vācijā, piedalīšos arī dažos Kvinsija šovos (Jonas mentors - leģendārais mūziķis un producents Quincy Jones - red.piez.). Viens būs Parīzē, viens Monreālā un viens Londonā. Bet galvenais uzsvars tiešām būs uz jaunas mūzikas radīšanu, nevis koncertēšanu. 

Video. "Coffee Break".

Tas nozīmē, ka klausītāji Rīgā ekskluzīvā kārtā varēs iepazīties ar pavisam jaunām dziesmām? 

Būs ļoti daudz jaunu dziesmu! Varētu teikt, ka tā būs arī iespēja pārbaudīt, kā tās darbojas uz auditoriju. 

Kurā virzienā tu dodies - pieturies pie sava stila vai dodies vēl nebijušos eksperimentos? 

Viss ir nemitīgā attīstības stadijā, taču labs signāls ir mans jaunākais singls "Coffee Break". Taču ir arī diezgan orķestrāla mūzika, jo es tomēr nāku no klasiskās mūzikas vides. Divas dziesmas esmu ierakstījis kopā ar simfonisko orķestri. Tas ir ļoti skaisti. Manī vispār ir šīs divas puses - no vienas puses man patīk radīt patiešām skaistas kompozīcijas, bet no otras - enerģētiskus, grūvīgus skaņdarbus. Rīgā piedāvāšu abas puses.  

"Coffee Break" tik tiešām ir ļoti enerģētisks gabals, kas liek neapzināti kustēties tam līdzi un vismaz iedomāties par dejošanu. Tev biežāk sanāk spēlēt sēdkoncertus vai stāvkoncertus, kur visi var arī izdejoties? 

Daudzos festivālos ir stāvoša publika. Tāpat arī klubos. Rīgā būs sēdkoncerts, tādēļ noteikti likšu lielāku uzsvaru arī uz tām skaistajām kompozīcijām, ko jau minēju. Taču mani koncerti vienmēr ir labs sajaukums, noskaņa nav visu laiku tikai viena.  

Tu minēji, ka piedalīsies Kvinsija šovos. Tas nozīmē, ka viņš joprojām uzstājas? 

Jā, tie ir kā šovi ar daudziem dalībniekiem. Piemēram, pērn viņš tādā veidā atzīmēja 85 gadu jubileju. Piedalījos dažos šovos Londonā. Viņš nodiriģēja pāris dziesmas, tad apsēdās uz skatuves un būtībā sniedza publiskas intervijas. Tas viss ir par pareizo atmosfēru, sajūtu, ne tikai dziedāšanu. Domāju, ka tā būs arī šogad. 

Viņš ir tavs mentors un arī menedžmenta vadītājs. Ko tu vari mācīties no tik ļoti pieredzējuša mākslinieka? 

Ļoti, ļoti, ļoti daudz. Bet galvenais, ko man šī sadarbība ir devusi, ir atziņa, ka domāju pareizi, vēlos darīt mūzikā foršas lietas. Piemēram, viņš mēdz teikt, ka es taču nevaru radīt labāku mūziku par to, ko varu sakomponēt kā cilvēciska būtne, kā persona. Man ļoti patīk šī doma, jo tas nozīmē, ka jāstrādā pašam ar sevi un nav no sevis jābaidās. Nāks ārā tas, kas ir tevī iekšā. Tāda arī būs tā tava mūzika. Tā ir spēcīga doma. Un tas palīdz pašam kļūt par labāku cilvēku. Beigu beigās arī nāk ārā labāka mūzika. 

Kvinsijs Džonss

FOTO: AP/«Scanpix»

Laikam jau visi populārākie mākslinieki ir viņi paši, kuri necenšas kādu nokopēt. Tas laikam arī ir šā viedā padoma pašā pamatā. Kādus padomus pats vari dot studentiem? "Rīgas Ritmos" taču vadīsi arī meistarklasi. 

Es vienmēr saku, ka vajag rast konstantu prieku tajā, ko tu dari. Tas, protams, neizslēdz to, ka jāatrod balanss ar sevis attīstīšanu. Taču priekam ir jābūt. Piemēram, ja tu divas stundas trenējies, tad pabeigt to vajag ar kaut ko, kas ir tiešām jautrs. Citādi nākamajā reizē tev būs ļoti grūti atkal uzsākt treniņnodarbību. Radīsies sajūta, ka tas ir kaut kas ārprātīgi garlaicīgs un nogurdinošs. Šis noteikti ir viens no padomiem, ko varu dot.  

Vai tu mēdz kopā ar jauniešiem arī uzdziedāt? Piemēram, šādā meistarklasē. 

Jā, mēdzu. Vienmēr aicinu arī kādu uzdziedāt un tad piepalīdzu. Arī pakomentēju, kaut ko iesaku. Tas ir foršs process. Man patīk palīdzēt jaunajiem dziedātājiem. 

Kā tu pats izaugi par mūziķi? Arī biji no tiem, kuri gāja un dziedāja kopā ar skolotāju, vai biji tāds klusais tips, kurš tikai klausījās un visu pierakstīja? 

Katrā klasē biju citādāks. Ja mani kaut kas tiešām interesēja, es biju pati uzmanība, vienmēr atrados pēc iespējas tuvāk skolotājiem. Taču bija arī lietas, kas man nepatika, un es par tām tiešām neinteresējos. Man vienmēr bijis svarīgs jautājums - ko tas varētu līdzēt manā izaugsmē, manā karjerā? Ja atbilde bija - neko, tad es vienkārši to nedarīju. Un neesmu to nožēlojis. Interesei ir jābūt, citādi nav jēgas. 

Kas tad bija tavas iecienītākās lietas mācībās - aranžējumi, dziedāšanas māka? 

Es teiktu, ka džeza klavierstundas un filmu mūzika. Karaliskajā akadēmijā Stokholmā bija fantastisks skolotājs, kurš mani mācēja ļoti ieinteresēt par visu orķestrācijas procesu, kas tiek veikts, radot mūziku filmas vajadzībām. Es noteikti vēlos pats ar to nodarboties nākotnē. 

Ko tu labprātāk izvēlētos - komēdiju vai asa sižeta filmu? 

Tā varētu būt komēdija, drāma vai asa sižeta filma, es domāju, ka man būtu interesanti visos gadījumos. Galvenais ir spēt iespēju robežās akcentēt to, kas notiek uz ekrāna. 

Vai tu vispār mēdz vizualizēt mūziku, kad komponē un spēlē? Redzi kādus attēlus vai krāsas? 

Es mēdzu, bet tās nav īsti krāsas. Drīzāk tie ir attēli un brīžiem tas tiešām jau šķiet dīvaini. Ir ļoti daudz kustīgu objektu. Bet vispār to ir grūti pastāstīt. Es, piemēram, ik pa laikam redzu līmeņrādi. Kad tas rādītājs nostājas tieši pa vidu, tā ir ļoti laba sajūta. Kaut kā tā. 

Koncertos ir iespēja vērot reālo attēlu - auditoriju. Kas tev vislabāk patīk koncertos? 

Tas arī ir vislabākais. Sēdi studijā, radi mūziku un patiesībā tev nav ne jausmas, kā uz to reaģēs citi cilvēki, klausītāji. Un tad tu koncertā ieraugi šīs reakcijas, kas ir lieliska sajūta. Vēl man ļoti patīk arī komunicēt ar cilvēkiem. Radīt tādu dzīvu atmosfēru muzicēšanai. 

Vai tu mēdz arī pārveidot dziesmu, ja jūti, ka koncertos tā īsti neiedarbojas uz auditoriju tā, kā varbūt esi iedomājies pirms tam? 

Dažreiz. Taču vispār es maz ietekmējos no tā, ka kādam kaut kas nepatīk manā mūzikā. Esmu tāds, kāds esmu, un izpildu mūziku tiem, kuriem tā liekas interesanta. 

Uz skatuves vispār ir jābūt par sevi pārliecinātam. Ir jāsaprot, ka visiem tāpat neizdabāsi. 

Un ko tu dari tad, kad, piemēram, Kvinsijs Džonss pasaka - klau, labāk tajā dziesmā dari tā un tā! 

Es noteikti ieklausītos, jo tas arī vairāk attiecas uz mūzikas radīšanas procesu, ne tik daudz koncertiem, taču tas nenozīmē, ka obligāti darītu tā, kā viņš iesaka. Ja man pašam šķitīs, ka tā, kā esmu izdomājis, man patīk labāk, es to tā arī atstāšu pat, ja Kvinsijs Džonss teiks citādāk. Un nav runa par viņa nerespektēšanu. Gluži vienkārši ir jāseko savai vīzijai. 

Dzirdēts, ka Zviedrija ir lieliska vieta, kur būt jaunam māksliniekam. Valdība ļoti atbalsta izglītības sistēmu, ir pieejamas studijas, mūzikas instrumenti. Tā tiešām ir? 

Pilnībā! Jau no piecu gadu vecuma ikvienam ir iespēja par brīvu sākt mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā ir lieliska sistēma, kas iedrošina.  

"Dirty Loops" arī radās šādā iedrošinošā veidā - re, džeki, viss jau ir sagatavots, atliek tikai radīt un spēlēt? 

Tā var teikt. Mēs kopā studējām dažādās skolās. Tad spēlējām kā pavadošie mūziķi ar citiem māksliniekiem. Un tad radās sajūta, ka mums vajag pamēģināt radīt kaut ko traku pašiem savā nodabā. Nekad neiedomājāmies, ka tas kļūs par kaut ko populāru. Vienkārši kopā izklaidējāmies, jo bija tādas iespējas. 

Jūsu sprādziens notika pateicoties interneta vietnē "YouTube" publicētajām lielu pophitu kaverversijām. Laikam jau tas ir labs veids, kā jauniem māksliniekiem pievērst sev uzmanību - radīt stilīgu kaverversiju labi zināmai dziesmai un pēcāk jau piedāvāt savas. 

Tas ir labs veids. Mēs gan tobrīd nedomājām, ka esam baigi viltīgie un tagad tāds būs mūsu plāns. Mums vienkārši patika to darīt. Radījām neparastus aranžējumus labi zināmām popdziesmām. Kaut ko taču vajadzēja spēlēt, jo savu skaņdarbu jau vēl nebija! 

Atšķirība gan bija tā, ka versijas bija tiešām neparastas, neatspēlējāt vienkārši populāras dziesmas. Kāpēc izvēlējāties tieši šīs no Avicii, Adeles un Lady Gaga repertuāra? 

Paņēmām tās, jo dziesmas bija vienkāršas, bet ļoti skaidras, ja saproti, ko ar to saku. Respektīvi, mums bija vienkārši noārdīt nost visu lieko, atstājot tikai melodiju un tad būvējot tai klāt savas lietas. Ar džeza dziesmu vai ko tamlīdzīgu būtu krietni sarežģītāk radīt kaut ko interesantu, kas pārspētu jau gatavo meistardarbu. Es nevēlos pateikt neko sliktu par Lady Gaga, bet viņas mūziku varējām izmantot savām citādākajām izpausmēm. 

Vai jūs joprojām mēdzat uzspēlēt šīs kaverversijas koncertos? 

Jā, mēdzam, jo tās joprojām mums daudz nozīmē. Tas bija mūsu sākums. Es mēdzu dažas uzspēlēt arī savos solokoncertos.  

Tev ir 36 miljoni skatījumu "YouTube". Vai tas nozīmē, ka esi arī aktīvs mūsdienu mākslinieks sociālo mediju vidē? 

Godīgi sakot, esmu diezgan vājš šajā frontē. Man daudz vairāk interesē mūzikas radīšana. Ja man kaut kas tiešām iepatīkas, tad mēdzu to publicēt sociālajos tīklos. Izmantoju tos, ja tas sagādā prieku, nevis tāpēc, ka vienkārši tā vajadzētu darīt. 

Kā tu nodali savu māksliniecisko darbību kā solodziedātājs un kā grupas "Dirty Loops" dalībnieks? 

Tas kļūst arvien skaidrāks un skaidrāks. Sākumā mani tas mulsināja. Taču sāku saprast, ka Jonas Nilsona projekts, runājot par sevi trešajā personā, arvien vairāk dodas klasiskas, skaistas mūzikas virzienā, bet "Dirty Loops" vairāk ir forša ballīte. Taču man ir svarīgi izpausties abās frontēs.  

Spēj iedomāties solokoncertu arī kā pianists? 

Es varētu to izdarīt! Tas pat būtu interesanti. Taču es domāju, ka cilvēki visu laiku gaidītu, kad es sākšu arī dziedāt. Esmu daudz spēlējis klasisko mūziku studiju sakarā un man tiešām patīk to darīt.  

Kurš ir tavs mīļākais skaņdarbs, ko varbūt būtu vēlējies sarakstīt pats? 

Es teiktu, ka Džona Viljamsa "Remembrances" no filmas "Šindlera saraksts". Tas ir fantastisks skaņdarbs. Stāsts ir par sajūtu, ka ir tādas kompozīcijas, kas stāsta stāstu, bet tu pēc tam nevari to atstāstīt ar vārdiem. Tas ir kā brīnums, kaut kas dievišķs. Tā ir cita valoda. Mūzikas. 

Spēcīgais akadēmiskais pamats tev tiešām palīdz arī kā populārās mūzikas māksliniekam? 

Noteikti! Es ikvienam jaunam, topošam māksliniekam varu ieteikt mācīties mūziku. Liels pluss ir arī tas, ka tu satiec citus līdzīgi domājošus studentus. Viņi iedvesmo, tāpat iedvesmo arī dažādi skolotāji. Tas dod labu atspēriena punktu. Protams, ne viss ir interesanti, bet arī tā ir lieliska iespēja saprast, kas tad īsti tevi interesē. 

Visbeidzot, kādi tad ir tuvākie plāni attiecībā uz ierakstu izdošanu? Kad sagaidīt tavu pirmo soloalbumu? 

Vispirms es izdošu EP jeb minialbumu. Tajā būs piecas dziesmas un tas nāks klajā jau šovasar. Patiesībā arī "Dirty Loops" izdos minialbumu. Beigu beigās sanāk, ka tiks izdots vesels albums ar divām dažādām daļām. Var to uztvert arī tā.