Tikai sagadīšanās, ka abus vakara ārvalstu viesus pārstāv prominentā vācu klasiskās mūzikas izdevniecība “Deutsche Grammophon”, kuras klātbūtne bieži tiek ņemta par pasaules pazīstamāko mūziķu izcilības mēru. Tostarp, pieminot, piemēram, Andra Nelsona, Elīnas Garančas vai Ksenijas Sidorovas starptautiskos sasniegums. Turpretī, likumsakarīga ir vēlme jubilejas reizi atzīmēt ar ko īpašu.

Gan Jūpa Bēvinga, gan Pītera Gregsona viesošanās Ventspilī būs mūziķu pirmie un līdz šim vienīgie koncerti Latvijā,

vakara otrajā daļā pazīstamajām Baha svītām čellam izskanot P. Gregsona interpretācijā kopā ar šim koncertam īpaši veidotu Jubilejas čellu kvintetu jeb mūziķiem no dažādiem Latvijas simfoniskās un kamermūzikas izpildītājkolektīviem – ar Ēriku Kiršfeldu (Liepājas Simfoniskais orķestris), Ievu Upatnieci un Jāni Rinkuli (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris), Pēteri Ozoliņu un Ernestu Cīruli (Ventspils Kamerorķestris).

Holandieša Bēvinga stāsts izklausās gluži pēc pasakas, ņemot vērā, ka plašākai publikai ar debijas albumu mūziķis sevi pieteica vien 2015. gadā. Proti, viņa klausītāju un sekotāju pulks īsā laikā izaudzis līdz Nilsa Frāma (Nils Frahm) un Maksa Rihtera (Max Richter) apmēriem. Paša spēkiem, vienatnē radītais, ierakstītais un klajā laistais debijas albums “Solipsism” tiešsaistē klausīts vairāk nekā 140 miljonus reižu, mūziķim šobrīd esot starp klausītākajiem klaviermūzikas skaņražiem. Turpinājums pieteikumam bija drīzs un reibinošs – izdevniecība “Deutsche Grammophon” Jūpam izteica piedāvājumu, no kura atteiktos vien trakais, un otrais viņa solo albums “Prehension” pirms diviem gadiem iznāca jau ar šīs ikoniskās, daudzu izcilu mūziķu mājvietas gādību. Turpinājums – solo triloģiju noslēdzošā daļa “Henosis” – klajā nāca aprīļa sākumā, gandrīz reizē ar tāda paša nosaukuma īsfilmu.

Nīderlandes austrumos augušais Jūps jau bērnībā labprāt savu ikdienu pavadīja spēlēdams klavieres. Pieaugušo dzīve un sabiedrības vadības studijas viņa radošajai takai uz laiku lika mest līkumu. Pat tiktāl, ka vairākus gadus J. Bēvings pavadīja Amsterdamā, strādājot reklāmas industrijā. Par laimi pašam un iepriecinājumu miljoniem klausītāju mūziķa “neceļi” nav izrādījušies gari un Jūps Bēvings ir atgriezies un pilnībā nodevies tam, ko prot un mīl visvairāk – radīt un atskaņot minimālismā sakņotas, introvertas kompozīcijas, kas uzrunā daudzus jo daudzus. No Sidnejas operteātra līdz Elbas filharmonijai, no festivāla “Big Ears” Noksvilā, ASV līdz… “Jūras vārtiem” Ventspilī!

Joprojām grūti nosakāmā laikā (runā, ka starp 1717. un 1723. gadu), vietā un secībā J. S. Baha komponētās sešas svītas čellam nudien ir, iespējams, atpazīstamākie un spēlētākie skaņdarbi, kas līdz šim radīti instrumentam. Tiesa, tie savulaik komponēti vienam instrumentam un domas joprojām dalās, vai tas sākotnēji bijis čells, kādu to pazīstam… Trīssimt gadus vēlāk jaunais, bet jau godalgotais un viens no savas paaudzes ievērojamākajiem britu mūziķiem Pīters

Gregsons šo mūzikas vēstures kanonu ir pārrakstījis. Burtiski. Reinterpretējis izpilījumam sešu čellu ansamblī, piešķirot mūzikai arī elektronisko palīgierīču radītas nokrāsas. Arī Latvijas jauno un visjaunāko laiku koncertu vēsture klusē par Baha svītu čellam interpretācijām sešu čellistu izpildījumā un izmantojot minētās skaņierīces, kuras, būdams ar skaņu inženiera un producenta kvalitātēm apveltīts mūziķis, savā svītu lasījumā izmanto Gregsons.

“Šīs svītas ir čella repertuāra pamatu pamats. Es izaugu tās klausoties un spēlējot pats. Melotu, ja teiktu, ka neesmu pavadījis stundas nomodā, lauzot galvu – ko Bahs pats par šo teiktu?” par savu ambiciozo ieceri savulaik izteicies Gregsons. Uztraukumam nav bijis pamata, jo rezultāts ir brīnišķīgs. Tāds, kuru novērtē klausītāji ievērojamākajās pasaules koncertzālēs un profesionāļi redakcijās, skaņu ierakstu studijās un uzvalkos. Ierakstu “Recomposed by Peter Gregson: Bach – The Cello Suites” izdevniecība “Deutsche Grammophon” klajā laida pagājušā gada oktobrī.

“Tā vietā, lai par Baha mūziku domātu kā par divdimensiju gleznu, es svītas uztvēru kā skulptūru. Lai arī mākslas objekts ir viens un tas pats, to pagriežot un raugoties uz to no dažādiem leņķiem, izgaismojot to dažādos veidos, atklājas dažādas tekstūras, krīt dažādas ēnas,” darbu pie svītām čellam raksturo Pīters Gregsons. Par to, veroties no cita, otrreiz neatkārtojama skatu punkta varēs pārliecināties arī klausītāji 15. maija vakarā Ventspilī.

Biļetes uz “Jūras vārtu” jubilejas koncertu 15. maijā pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.

Video: J. S. Baha “Svīta čellam Nr. 6: Ģīga” Pītera Gregsona un čellu kvinteta interpretācijā.