Jauns pētījums: vai Mēness joprojām ir ģeoloģiski aktīvs?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Apollo astronautu uzņemta Mēness tālās puses fotogrāfija.
Apollo astronautu uzņemta Mēness tālās puses fotogrāfija. Foto: Publicitātes foto

Parasti mēs sliecamies Mēnesi uztvert kā arhetipisku "mirušu" pasauli. Tur neeksistē dzīvība un visa vulkāniskā aktivitāte ir rimusies pirms daudziem miljoniem gadu. Tomēr, – vai tā patiešām ir?

Pirmās pazīmes par to, ka Mēness nav gluži ģeoloģiski miris, novērotas jau Apollo misiju laikā pirms 50 gadiem. Apollo misiju 12, 14, 15 un 16 laikā uz Mēness tika atstāti tā saucamie "mēnesstrīču detektori" (seismometri). Tomēr līdz šim nebija īsti skaidrs, vai to rādījumus patiešām izraisīja ģeoloģiskā aktivitāte Mēness iekšienē. Tagad jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience", zinātnieki apgalvo, ka Mēness joprojām varētu būt ģeoloģiski aktīvs.

Vēl vienu pavedienu, kas liecina par to, ka uz Mēness vēl norisinās kaut kādi pazemes procesi, atklāja Apollo 17 misijas astronauti 1972. gadā. Viņi izpētīja kādu dažus desmitus metru augstu paaugstinājumu Mēness reljefā, kam pēc pētnieku domām bija ģeoloģiska izcelsme.

Virkne līdzīgu piemēru tika pamanīti Apollo uzņemtajās Mēness fotogrāfijās, tomēr tikai 2010. gadā izdevās uzņemt īpaši detalizētas Mēness virsmas fotogrāfijas, kurās atklājās, ka šādas kraujas ir izkaisītas viscaur Mēness virsmai.

Tagad zinātnieki ir gandrīz vienisprātis, ka šīs kraujas radušās Mēnesim atdziestot pēc tā dzimšanas. Zināms, ka "termiskā kontrakcija" liek Mēness virsmai burtiski saspiesties. Tas nozīmē, ka Mēness joprojām lēnām saraujas, liekot veidoties kraujām.

Aktīvās kraujas

Analīzes rāda, ka šīs kraujas uz Mēness ir relatīvi jaunas – ne senākas par 50 miljoniem gadu. Bet, vai tās joprojām kustās un ir aktīvas mūsdienās? Jaunajā pētījumā ASV zinātnieki izmantoja jaunu metodi, kā precīzāk noteikt vietas, kur norisinās Mēness garozai tuvumā esošās "mēnesstrīces", izmantojot Apollo misiju laikā iegūtos datus.

Pētnieku komanda noskaidroja, ka no 28 atklātajām seklajām "mēnesstrīcēm" 8 atrodas ne vairāk kā 30 kilometru attālumā no kraujām. Tas liecina, ka šīs kraujas patiešām varētu būt aktīvas. Sešas no "mēnesstrīcēm" norisinājās, kad Mēness savā orbītā atradās gandrīz vislielākajā attālumā no Zemes.

Zinātnieki arī izanalizēja svaigas pēdas uz Mēness virsmas, ko atstājuši izkustināti akmeņi. Iespējams, tas noticis Mēness virsmas svārstību rezultātā un tāpēc, ka akmeņi atradušies tuvu kraujām un noripojuši pa tām lejā.

Foto: Thomas R. Watters/Nature Geoscience (2019)

Vai tas viss nozīmē, ka Mēness nav stabils, lai uz tā droši varētu saimniekot cilvēks? ASV nesen paziņoja, ka tuvākajos piecos gados plāno nogādāt cilvēku uz Zemes dabiskā pavadoņa. Par laimi, neviens no šiem atklājumiem nenozīmē, ka Mēness iekšienē norisinās episku spēku cīņa. "Mēnesstrīces" ir retas un daudz vājākas nekā uz Zemes, tomēr ir dažas vietas krauju tuvumā, kur labāk Mēness bāzes nebūvēt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu